Neparasts dzīves stāsts17

Un tad manā acu priekšā parādijās viņi.. Vari tos saukt par 3 adrenalīna pazīmi, jo līdzīgi kā žurkas pamet slīkstošu kuģi, šī imigrantu ģimenīte pameta suni. Sunim viss būs kārtībā, tas beidzot ir atbrīvojies no maksātnespējīgajiem īrniekiem. Tajā brīdi suns uz mani pēdējo reizi palūkojās, un nozuda tālēs zilajās ( tas ir nogrima sniega kupenā aiz stūra) Pēc skata nevainīgajai blusu saimei es piedāvāju naktsmājas ( un tur man nostrādāja funktieris, mans bengālijas tīģeris, tas ir mazais kāmtis Bobs, labprāt uzņemtu savā migā mazos lēkājošos parazītus...)

Sākuma pie tases gardās "Jackobs" kafijas, (iespējams labākas kafijas pasaulē) , es apjautājos mūsu ceļotājiem par pagātnes spilgtākajiem notikumiem, par to, kads vējš viņus šurp atpūtis, un dzīves apstākļiem. Vecākā no blušam ar diviem lecieniem uzleca uz krūzes maliņas, un sāk stāstit savus piedzīvojumus - es skatos, šķobos un ne sūda nesaprotu no viņa sacītā, un kā gan, vai-tad 234tajā stāva, kads spētu saklausīt to, ko saka Armēņu ķilnieks ar aizlīmētu muti otras pilsētas nomalē , ja pieņem faktu, ka viņš ir ieslēgts pagrabā? Atbilde ir acīmredzama nevar...

Donorvo nav muļķis, mazliet palasot youtubē pamācības, un pakonsūltējoties ar super duper tehnoloģijas nažiem, tas ir pazvanot kaimiņam un pajautājot, vai nevarot tas aizdot nesen (RD Elektronic veikalā Brīvības iela 55) nopirkto mikrofonu, pastiprinātāju, un dažas 200 vatīgas tumbas . Sacīts darīts, un tiklīdz zinātne bija mana pusē, es biju vienu soli priekšā visiem dzivnieku mīļiem, jo es spēju ar tiem komunicēt..

Palūdzot blusai visu sākt no jauna, tā stāstija... Redziet kungs, es piedzimu milzīgos apartamentos, es tur uzaugu, apņēmu sievu, un radiju 3000 pecnācējus. Vienā dienā ar kliedzienu " Vilnas Diena" mans dzīvoklis tika iznīcinats, mans privātīpašums tika nodedzināts, ar elektrisko skuvekli ( ar asarām acīs ) Mana aita tika noskūta, lai jums cilvēkiem būtu silti.. Un man nebija (Octa Civiltiesiskā apdrošināšanas polise ar pašrisku 10 000 latu vērtībā).Man un manai ģimenei nekas neatlika kā lekt zirgos, un doties laimi meklēt uz citām zemēm, uz citiem platuma grādiem. Ar zirgu un suņu pajūgiem, mēs tikām ārpus Rīgas Zooloģiskā dārza teritorijas un tur pie centrālās mežaparka strūklakas, mes pasķrāmies vietējajā ar sniegiem nosnigušajā zālienā...

Es palūkojos un pamaniju tur nāca mans kempinga aparāts [Fonā sāk skanēt * James Blunt You're Beautiful* ] Mans jaunais trīsistabu dzīvoklis, mans fraču buldogs. šunelis bija norāvies no siksniņas, un aizmucis no vietējās, ikgadējās suņu un kaķu izstādes (DinOZoo-2011). Mēs ar šo kemperi braucām dienu un nakti, gulējam paģīšos un gānijāmies pilsētas atkritumos. Kāda kaķu tante mūs pabaroja ar "wisskass - (tavs kaķis noteikti izvēlētos wiskass kaķu barību, ta padara tavu spalvu gludu un veselīgi spīdīgu)"

Kad manam kempinga aparātam bāka bija pilna, motors atpūtinats, un eļļa nomainīta, mēs turpinājām ceļu, bet nu jau daudz savādāka sastāvā.. Es divi bērni un sieva! Apmēram 1000 mazos censoņus, atstāju pie kaķiem, lai cīnās , aug un pilnveidojās.. Un tad mans braucamais kļuva mikls, nespējīgs un drebelīgi auksts - tu tam iemeti ar "nike" kedu (viņš atteica) * Saruna turpinājās vairākas stundas* Par nakotnes mērķiem man ir grūti sprediķot, iespējams kļūšu stāvus bagāts ( es zinu, šis nav joks, š ir reāla iespēja nopelnīt), iegādāšos, kādu milzīgāku mājokli - Sambernāra kucīti, kas dzemdēs daudz kucēnu priekš manis, un manas plašās ģimenes... Un ja tu šito visu izlasiji tu esi zvērs...

Un atceries dārgo lasītāj: Ja vēlies lai daba ir atsauciga pret tevi, esi atsaucgs pret to.. Vēlies skaistas džāras sev blakus? tad iedomājies, ka esi to nabaga zvēriņu vietā, kas nevainīgi sēž aiz restēm dzivnieku patversmēs.. Ar labvakaru..... Ieskaties http://www.dzd.lv un varbūt kāds nabaga zvēriņš iegūs sev saimnieku! :)