2

 23  0

Vācijā reiz kādu dienu
Sacīkstē par apli vienu
Atpalika Salazars.
Katram gadīties tā var.

Formulā ir noteikums,
Kas ir jāzin katram mums:
Līderus tas palaist liek
Tiem, kas trasē atpaliek.

Lūk, un toreiz Salazaram
Gribēja Pikē tikt garām,
Tomēr viņam neveicās.
Blaukš! Tie abi satriecās.

Joki mazi ar Pikē.
Sauca viņš: 'Šai sacīkstē
Es ar autsaideru triecos,
Kad pēc pjedestāla tiecos.'

Pilots karstasinīgais
Sevi nevaldīja vairs.
Demonstrējot kaujas garu,
Skrēja piekaut Salazaru.

Sadusmojies ne pa jokam,
Sita viņš ar abām rokām.
Pļaukas rādījās par vāju,
Tādēļ spēra viņš ar kāju.

Neskatoties uz šo cīņu,
Tomēr draugi bija viņi.
Teica Salazars: 'Nē, nē,
Nespēju es sist Pikē.'


Gāja laiks. Šis notikums
Aizmirsties jau sāka mums.
Daudzi gadi aizsteidzās,
Tad reiz viņi satikās.

Kad viens otru ieraudzīja,
Abiem lieli smiekli bija.
Pacēla tie dūres savas,
Demonstrēja, kā reiz kāvās.

Komentāri 2

0/2000

Formula 1 vēsture dzejā

 1  0 atbildēt

  

 1  0 atbildēt