local-stats-pixel

Nelieli apcerējumi2

12 0

Nelielas dzejs rindas, jeb drīzāk proza (laikam)... Tapa samērā melanholiskā noskaņojumā, tāpēc nēesmu pārliecināta vai ir labi... Ceru, ka patiks... Noderēs arī kāda kritika un ieteikumi, galvenais izbaudiet un nesodiet pārāk bargi...

***

Skatoties atpakaļ, es nenožēloju neko!

Ir gājis lieliski unn arī bēdīgi,

Bet pateicoties tieši tam,

Es šodien esmu tā, ka esmu!

Jā, es neesmu nekāda paraugmeitene,

Tomēr arī no manis ir ko mācīties...

***

Paldies!

Paldies, Tev, Mīļais, par jaukajiem rītiem!

Bez Tavām īsziņām, rīti šķiet pārlieku drūmi...

Paldies, Tev, Mīļais, par katru uzmanības apliecinājumu!

Tie bij, kā mazi saules stariņi,

Pēc lietainas dienas...

Paldies, Tev, Mīļais, par katru smaidu,

Ko veltīji man ik mirkli!

Tie izgaismoja man ceļu,

Kad biju to jau pazaudējusi...

Paldies, Tev, Mīļais, par mazajiem skūpstiem!

Kas manu sirdi sidlīja ik mirkli...

Un visbeidzot,

Paldies, Tev, Mīļais, par Tevi pašu!

Jo tikai Tu, man devi spārnu,

Lai varu doties uz to vietu;

To vietu, kur patiesi esmu laimīga...

***

Pāršķirot jaunu lappusi grāmatā,

Es turpinu jau iemīļotu piedzīvojumu!

Tā īsti nemaz neskatoties atpakaļ, tikai uz priekšu!

Pāršķirot jaunu lappusi dzīvē,

Es plānoju nākotni,

Tajā pat laikā arī neaizmirstot

Par Tevi, Mums, par to, kas bijis un varēja būt!

Jā! Droši vien samērā muļķīģi,

No manas puses, vēl kaut ko gaidīt...

Tomēr esmu droša,

Ka mums viss izdotos!

Ja mēs sāktu no jauna,

Jau sen aizsākto!

Nē! Es Tevi negaidīšu mūžīgi,

Tomēr mana sirds, vēl Tavās rokās mīt...

***

Zvaigznes- miljoniem, miljardiem...

Tās varbūt nemaz ar vairs neeksistē,

Tomēr mūs, sapņotājus, tās veldzē ik naktis...

Viņas dod mums cerību;

Par gaišu nākotni, mīlu,

Un pat par nemirstību...

Tās iedrošina mums ticēt!

Ticēt tam labajam uz šīs zemes...

"Zvaigznīte, zvaigznīte!

Es vēlos..."

Ko tieši?

Lai paliek noslēpums!

Tas paliks tikai starp viņu un mani,

Nu to tur, jā, to mazo spožo zvaigznīti!

Tā iemirdzēsies spožāk, kad piepildīsies...

Un Tu jutīsi, dziļi sirdi zināsi,

Kas bija mans: "Es vēlos..."

Tu arī kaut ko vēlies?

Paskaties! Tādu vēl ir daudz!

Izvēlies vienu, iemīlies tajā, dalies ar viņu!

Un tā kļūs tavējā uz mūžu...

Ieslēdz viņas gaismiņu dziļi sirdī,

Un sargā...

Mazā zvaigznīte rādīs Tev ceļu

Pat visbiezākā tumsā;

Ceļu, uz mājām,

Uz vietu, kur mīt daļa Tavas sirds...



12 0 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 2

0/2000

Nav man izglītības attiecīgā nozarē, bet par dzejoli es to nesauktu, jo - nav konkrēta ritma, nav atskaņu, forma kā tāda ir stipri vispārīga.

Drīzāk jau tiešām proza.

Man gan vairāk patīk izteikties par dzeju, bet par šo nevarēju klusēt, jo - tik ļoti reti spokos esmu redzējis tik labu gramatiku. Ir, protams, pāris kļūdiņas, bet tur varētu arī būt neuzmanība, nevis nezināšana. Ja domā par tālāku publicēšanu, padomā par iedošanu kādam ar izglītību nozarē, lai izlabo gramatiku, un būs pavisam ideāli.

Par tekstu kā tādu - teicu jau, esmu vairāk dzejas piekritējs, bet domāju, ka ir labi. (Un virs spoki.lv publicējamā līmeņa, manuprāt.)

0 0 atbildēt

Kursh ir pasaulee lielaakais liliputs?

0 0 atbildēt