12

 198  0

Abi iegājām manā nummuriņā.

Es atstāju atslēgas uz galdiņa, kurš bija pie pašām ieejas durvīm.

-Vispār, aizmirsu tev pajautāt, kāpēc vēlējies vēlreiz atnākt?-nedaudz piesarkusi ievaicājos.

-Gribēju atkal pavadīt laiku ar tik burvīgu meiteni.-

-Meli!-noteicu un iesmējos.

Ar neveikliem soļiem gāju uz dīvana pusi, tam kaut kur te pat bija jābūt.

Beidzot mani kāju pirksti ieskrēja divāna malā. Pasmaidīju un iesēdos dīvānā.

Pēc maza mirkla jutu kā dīvans iegrimst dziļāk. Teilors apsēdās man blakus,-Un ko tagad?-viņš ievaicājās.

-Tu vari izteikt savas velmes. Ko tu gribētu?-vaicāju un mana seja atplauka smaidā.

-Neko man dižu nevajag, viss, ko vajag, ir te pat.-viņš noteica un uzlika savas plaukstas uz manām. Es tās neatrāvu vai kā citādi atvairīju, es tās apķēru ar abām plaukstām un sāku pa tām braukāt, ar pirkstu galiem no viņa pirkstgaliem līdz viņa vēnām uz locītāvas un otrādāk,-Tev izspiežas vēnas. Kāpēc?-nedaudz apmulsusi vaicāju.

-Es esmu sasprindzinājis roku, to var arī izdarīt ar rokām.-

Pasmaidīju un ar labo rokas plaukstu sataustīju puiša vaigu. Bedrītes. Viņš atkal smaida.

-Smaids tavā sējā ir...?-vaicāju.

-Tas bùtu jocīgi, ja man tagad tāds nebūtu. Man blakus sēž burvīga meitene, viņa pieskaras manām plaukstām, manai sejai. Tas ir neaprakstāmi patīkami.-

-Ja, vai tad tev neviens tā nedara? Es nesaku, ka tu zini daudz aklos,-noņēmu rokas no puiša un ieliku klēpī,-bet, vai tad tev nav meitene vai kā?-ievaicājos un nedaudz ieklepojos, man nebija nekas tāds jājautā.

-Nē, man nav meitenes, kas varètu man dāvāt tik jaukus un maigus pieskārienus.-viņš noteici, viņa vārdi man lika sarkt, bet viņš turpināja,-Bet nav arī tā, ka man nav bijusi meitene. Bija. Pirms slimības, pirms kļuvu šāds. Pirms diviem gadiem likās, ka trakākais būs pazaudēt viņu, manu Ellu, bet tagad tā nešķiet, šķiet... Ka viņa pazaudēja mani.. Atstāja.-

-Piedod, man nevajadzēja to jautāt.-nokaunējos un noliecu galvu.

Es neredzēju viņa seju, nezināju viņa reakciju uz jautājumu, bet zināju, ka atbildi viņam sniegt ir ļoti grūti,-Vienkārši, likās, ka bùtu pašsaprotami, ja tev būtu..-es pati nesapratu, kāpēc atveru muti.

Viņš savu roku uzlika uz manām plaukstām, kuras jau krietnu laiku gulēja klēpi,-Viss labi. Man tagad ir labi, un tas nesāp, ja uztraucies par to.. Ja vispār kāds par mani uztraucas.-viņš iesmējās.

-Lai cik jocīgi tagad tas nebùtu - es uztraucos, no šī brīža. Nezinu kāpēc, bet liekas, ka vajag, un tas nekas, ka tevi neredzu, man bùs svarīgi zināt, vai jùties labi.-mierīgi noteicu.

-Piedāvā draudzību?-viņš nekavējoties ievaicājās.

-Neko jau nevaru vairāk sniegt!-uzsmaidīju puisim, ja tā vispār sanāca.

-Bùšu pagodināts klūt par tavu draugu. Vai var tavi samīļot?-viņš vaicāja piesardzīgi.

-Tu bùsi pirmais!-iesmējos un gaidīju, ka tas viņu apturēs, bet nē. Pēc sekundes viņa rokas bija uz mans muguras un manas krùtis bija cieši piespiestas viņa.

No viņa izstaroja siltums un maigums kā no plīša lāča.

-Tu nemaz neko vairāk negribēsi.-nodomāju un apķēru puisi.




Neaizmirsīm, ka meitene ir 17gadus veca un nezin, kas ir mīla un vēl tam visam nepievērš uzmanību. Izsakiet domas, vai viņai jābūt ar kādu kopā vai arī jācies sāpes vienai? Izsakam domas komentāros. Paldies ;)

Komentāri 12

0/2000
Jābūt kopā,bet saglabā intrigu ievies vēl vienu zēnu,kas jauksies pa vidu.
 2  0 atbildēt
Ideāli. Un davai, lai no sākuma cieš viena un tad uzzin, kas ir mīlestība, jo vectēvs pastāstīs kā tas ir, kad esi iemīlējies...
 0  0 atbildēt

Bildīte no "If I stay"... ahh, kā patīk man tā filma. 

 0  0 atbildēt
Vienkārši dievīgi. 😍😍😍😍😍😍 Kad nākamā? Un kur tu dabū iedvesmu? Man ar vajag.
 0  0 atbildēt
 0  0 atbildēt

Noteikti jābūt kopā Un jā vnk izcili

 0  0 atbildēt