Nejaucenes #214

Es piecēlos kājās, un gāju uz pusi, kur aizskrēja Kellija. Gaiteņa galā viņa sēdēja uz zemes sarāvusies čokurā. "Kas noticis?" Es prasiju. "Man tev ir daudz, kas sakāms, bet es teiktu, ja drīgstētu. "Kāpēc tu nedrīgsti?" Es prasiju, apsēžoties viņai līdzās. "Tāpēc, ka esmu viena no populārajām." Kellija man teica, un neatvadīdamās aizgāja. Es skrēju viņai pakaļ, bet viņa nozuda burzmā. Stundas bija beigušās, un es nolēmu nemeklēt Kelliju. Netālu no sava skapīša uzskrēju Harijam. "Emmm… Aleks, mēs laikam tomēr neiesim uz randiņu." Harijs teica. "Kapēc?!" Es satraukta jautāju. "Nūūū…"viņš kasija pakausi, un neskatījās man acīs. "Nu, man Džesija kautko pateica." Viņš pabeidza. "Ko viņa tev teica?" Es jautāju, un noskumusi nolaidu galvu. "Nu, viņa man īsti neļāva teikt." Harijs teica, un skatijās man pāri plecam. "Kādēļ visi no manis kautko slēpj?" Es dusmīgi jautāju. "Parunāsim par to, kautkad citreiz." Harijs nedaudz dusmīgā tonī teica, un atkal paskatijās man pāri plecam. Es pagriezos, un tur stāvēja Džesija. "Ko tu viņam pateici?" Es viņai prasiju. "Nu, par dažiem taviem trūkumiem." Džesija teica, un pasmējās. "Piemēram?" Es jautāju. "Pietiekami, lai no tevis atbaidītu puišus." Džesija teica. "Mēs populārās zinam visus tavus plānus. Puiša padarīšana greizsirdīgu ir noiets etaps." Džesija teica, un paskatījās uz meitenēm, kas bija iepozējušas viņai abos sānos. Es atvēru savu skapīti, un Džesija pagriezās un aizgāja. Es gribēju raudāt, jo Harijs var pastāstīt par tiem maniem trūkumiem visai skolai. Paņēmu jaku, un devos mājās. Pie durvīm stāvēja Daniels. "Ko tev vajag?" Es prasiju. "Es zinu, ka tu vēlies atgriezties pie manis." Daniels teica, un turpināja stāvēt man priekšā. "Es negribu katru reizi izejot no dušas pieķert tevi gultā ar Ketrinu." Es teicu, un mēģināju izgrūsties cauri viņa rokām. "Nē, tā bija mana kļūda. Viņa mani pierunāja." Daniels teica. "Jums laikam tā dēka bijusi jau ilgi. Es dzirdēju jūsu sarunu." Es teicu, un nelielās dusmās pagrūdu Danielu malā. ------no rīta------
Es atnācu uz skolu, un tur stāvēja Harijs. Izskatījās, ka viņš gaida mani…