Ciao! Es stāstu veidoju no draudzenes mammas teiktā, kad viņa dzīvoja Anglijā, Raundmeiplā, 1989. gadā. Šis stāsts ietvers divas daļas. Es ceru, ka tev patiks 
1.DAĻA
..Mani sauc Anna, toreiz man bija tikai astoņi gadi. Ģimenē es biju visjaunākā un man bija vecāks brālis, kurš vienmēr rūpējās par mani. Tajā laikā manam brālim bija tikai četrpadsmit gadu. Mēs bieži vien divātā palikām mājās, jo tēvs ar māti bieži vien devās uz ciematu iedzert ar draugiem. Mēs dzīvojām meža vidū un tuvākais kaimiņš dzīvoja pusotra kilometra attālumā. Bija 1989.gada, 19.maijs, piektdiena. Tēvs ar māti devās iedzert uz bāru. Es ar brāli paliku mājās un mēs skatījāmies seriālu ''Pilna māja". Mēs seriālu skatījāmies līdz diviem naktī līdz kamēr mēs sadzirdējām troksni augšstāvā. Mājā nebija neviena, izņemot mūs un mums arī nebija mājdzīvnieku. Mēs saskatījāmies uz mirklīti, mēs bijām ļoti apjukuši. Mans brālis aizgāja līdz virtuvei un paņēma virtuves nazi, drošības pēc. Brālis un es kopīgi devāmies augšā, viņš negribēja, lai es palieku lejā, jo mums nebija ne jausmas, kas ir mājā. Mans brālis ir drosmīgs un viņam nav tikpat bail cik man. Mēs kāpām augšā un nonācām līdz pēdējam pakāpienam, mans brālis apstājās, es stāvēju viņam aizmugurē. Ir klusums. Es dzirdu kā mans brālis dziļi elpo, klusumā. Es pieskāros brāļa mugurai un jautāju, kas ir noticis. Viņš atbildēja : ''Ej lejā, paņem telefonu un zvani policijai." Es pagāju uz labo pusi un ieraudzīju vīrieti brūnā jakā ar gariem, brūniem, čirkiniem matiem un viņs skatījās griestos. Es aizturēju elpu un paskatījos uz savu brāli, viņš bija bāls. Vīrietis paskatījās uz mūsu pusi, viņam bija bāla seja, un ļoti sarkanas acis. Brālis satvēra manu roku un mēs skrējām lejā..
Ir pabeigta stāsta pirmā daļa ! Ceru, ka tev patīk ! 
