Sveicināti cienijamie lasītāji! Ilgu laiku nebiju rakstijusi, bet tomēr- Reku turpinājums! Ejoy! 
Ar lielu būkšķi aizcērtot durvis Kristija ietraucās savā guļamistabā, gandrīz apgāžot milzīgās kastes, ka bija izliktas pašā izstabas vidū. Pusaudze smaidot traucās pēc šķērēm. Palikušas nieka 2 stundas, bet balītei nekas vel nebija gatavs.
Visa meiteņu kopmītne drebēja no spēcīgajiem basiem. Kristijas izstabā lēnām plūda cilvēki. Kristija melnā spīdīgā topiņā, un savos ierastajos džinsos stāvēja pie DJ-eja pults un regulēja basu skaļumu. Zeltainās augstpapēžu kurpes lika viņai izskatīties par pāris centimetriem garākai.
-Sveika!- aiz muguras iesaucās kāda balss, un Kristija iztrūkusies uzlēca gandrīz līdz pašiem griestiem.
- Aaaa... sveiks Railij! Nevajag tā lavīties klāt!- Meitene uzsmaidija siltu smaidu savam DJ-ejam, un pagaidām labākajam draugam.
- Lāāāābi! – Novilka Railijs – Tagad mana kārta paspaidīt podziņas!- Railijs iesmējās un iedunkāja meiteni.
- Uzprasies ko? – Kristija iesmējās un ieknieba pusim delmā. – Uzvedies labi!- Pakratijusi pirkstu meitene devās pie viesiem, kuru sveica viņu ar ieinteresētiem skatieniem. Ispiedusies caur pūli, kurš jau sāka iesildoties kustināt gurnus. Skaļruņos nodārdēja Railija zemā balss
– „Let's start!”- Un pūlis atbildei iesvilpās un pacēla rokas. Sāka dārdēt apdullinoša mūzika un visi sāka trīties viens ap otru. Kristija pie sevis pasmīnēja, un pielēja punšu, kuram vecako klašu zēni nesen piejauca alkaholu, cerot atņemt nevainību kādai jauniņajai.
-Čau!- Caur mūzikai izspraucās sveiciens un Kristija pagriezās skaņas virzienā. Viņas acu priekšā stāvēja smalka panku meitene kuplā melnā kleitā.
- Ā, jā, sveika!- Attrauca Kristija plati pasmaidot.
-Klau, tu stāvi uz manas kurpes...- meitene pamāja uz grīdas pusi. Kristija palūkojās uz leju, un patiesi, viņas kurpes papēdis urbās melnā laiviņā.
-Ak, jā, Soory...- Kristija pieliecās un pacēla liviņu, pasniegdama to meitenei.
-Paldies.- Ar šiem vārdiem meitene pagriezās un uzstīvējusi kurpi uz kājas iejuka pūlī. Kristija pie sevis pasmējās un iesoļoja pūlī. Jau sasvīdušie, siltie ķermeņi spiedās un trinās gar kristija augumu. Meitene sajuta specīgu asins smaku. Un steicīgi devās smakas virzienā, pirmkārt lai novērstu kautiņu, otrkārt, lai izsūtītu piekauto prom, jo Kristija jau pāris mēnešus nav ēdusi... Beidzot izkļuvusi no pūļa viņa ieraudzija bariņu skolas kaušļu, kuri kādu bijha iespieduši stūrī.
–Kas te notiek?!?- Viņa iekliedzās. Pusaudži nekavējoties pagriezās pret meiteni, bet velarvien apslēpjot cietušo.
-Ir kādas problēmas jaunkundz?- Viens no viņiem koķeti smaidot nokliedza.
- Pie velna, jā! Mana tusiņā nekādas piekaušanas!- Viņa aikaitināti uzbrēca. Kristija pacietība nebija mūžīga.
- Bet... – Puša sejā parādijās neizpratne, laikam viņš nemaz jau nebija pieradis pie tā, ka viņam kāds kautko liedz. – Varbūt mēs sarunāsim...- Apslēpis neizpratni zem nekaunības ģīmja viņš čukstēja apvijot roku ap metenes vidukli.
-Nē!- Kristija nočukstēja un nometa zēnu uz zemes. – Tu neesi manā gaumē.- Tā nebija pilna patiesība, Kristijai patika sliktie čaļi, bet neskatoties uz to, ka puisim bija sportisks augums un melni spuraini mati, zem kuriem mirdzeja lielas zilas acis, kautkas viņā Kristiā raisija reibumu. Puiša draugi steidzās palīdzet draugam, ejot pēc iespējas tālāk no Kristijas. Meitenes sejā iezagās apmierināts smaids, reputācija tiek atgūta... Bet kad Kristija palūkojās uz stūri kur tiko kādu piekāva nejaukā grupiņa smaids pazuda. Stūrī guleja Sems, un no viņa deguna lāsoja asinis....
