Sveki spocēni! Jau trešā daļa
Atkārtoti atvainojos par gramatikas kļūdām!
Enjoy!
. Kad meitene pagriezās, Sems jau stāvēja pie viņas gultas un lūkojās fotogrāfijā, kuru Kristija nejaušām bija atstājusi uz gultas. –Nē!- Viņa iekliedzās un pāris sekunžu laikā jau bija piespiedusi pie sienas nabaga zēnu. –K...Ko es izdariju?- Viņš pajautāja. –A... Piedod...Mani... Es vienkārši...- Kristija aizgriezās no zēna un pacēla nokritušo fotogrāfiju. – Nekas... Es saprotu... Tā ir tava māte?- Sems pakasija pakausi un mazliet neveikli piegāja pie Kristijas. –Nē...- Kristija atbildēja. – Kas tad? Tik līdzīga tev... Bet fotogrāfija izskatās ļoti sena.- Sems palūkojās uz meiteni, kura velarvien lūkojās foto. – Tā esu...- viņa pacēla skatienu – ej prom... lūdzu... piedod...- Ar šiem vārdiem viņa izskrēja pa durvīmu un metās gaitenī.
Sems palika viens un apjucis. Nolaidis galvu viņš izgāja no meitenes izstabas skaļi aizcērtot durvis.
Kristija sēdēja pēdējā solā, un rakstija referātu vēsturē. Smilgas kundze sēdēja pie sava lielā masīvā galda. Kristija pielika punktu pēdējam teikumam un piecēlās no vecā, apzīmētā galda. Sporta kedām skaļi čīkstot pa grīdu viņa taisnā ceļā devās uz skolotājas gadu. –Lūdzu!- Kristija bez skaņas nolika papīra lapu uz skolotajas galda un jau taisijās uz došanos prom, net pēkšņi viņu apstādināja skolotajas spiedzīgā bērnasm līdzīgā balss – Kristijas jaunkund! Pagaidiet!- Kristija nolamājās, ko gan šoreiz viņa izdarijusi? Pirmo reizi mūža viņa ir uzvedusies tik sapratīgi. Jau mēnesi, no pašas atbraukšanas viņa pat nespēra kāju laukā no skolas. –Jā.- Kristija pagriezās un palūkojās uz audzinātāju. Viņa noņēma brilles un nopietni ielūojās meitenes acīs – Kristijas jaunkundz, es vēlētos, lai jūs palīdzetu man organizēt vēsturisko pasākumu, jūs esat vienīgā skolniece kura saņem ideālas atzīmes, man ir tāda sajūta ka jūs tikai mācaties un mācaties!- Tā bij patiesība, pēc strīda ar Semu, zēns viņai vairs nepievērsa nekādu uzmanību, un viņa nevēlējās piesieties. Un tad Kristija saprata vienu lietu, kura pēdējā mēneša laikā mētājās viņas galvā, bet uzpeldēja tikai tagad. ~Kāpēc es pārdzīvoju viena parasta cilvēka dēļ! Man nau neviena drauga...~ kaut arī pagaišajās pāraudzināšanas iestādēs viņa bijusi populārākā meitene visā skolā. Meitetne sapņaini pasmaidija, paķērusi somu viņa izkliedza atvadu vārdus skolotājai, un skrēja uz savu izstabu, pa ceļam gandrīz notriecot no kājām kādu vecākās klases skolnieku. Beidzot, kad meietene iedrāzās izstabā viņa izraka visu savu skapi, drēbes mētājot pa visiem stūriem. Atrodot meklēto viņa uzgavilēja un atvēra savu mazo sudrabaino tālruni un žigli uzspieda vajadzīgajam nummuram. – Hallooooo...- balss telefonā novilka. – Čau Ragihos! Klau, tu nevarētu man dabūt dažas nepieciešamas lietas...
Nākamajā dienā visa pāraudzināšanas iestāde runāja par balīti, balīti pie jauniņās. Kristija smaidot gāja caur gaiteņiem, līksmi klausīdamās haotiskajos čukstos. Pirmās trīs stundas no četrām pagāja nevainojami, līdz pēdējai... Sports pie Krasnhajas. Starp viņām abām bija iegūlies abpusējs naids... – Kristijas jaunkundz- meitenei pie auss nočukstēja līdz nelabumam pazīstama balss- es ceru jūs redzēt pēdējā stundā, šodienai man jums paredzēts kas īpašs!- Bet kad Kristija pagriezās, aiz muguras neviena nebija. – Baisā sieviete!- Kristija noskurinājās dodamās uz korpusu, kur atradās sporta zāle.
-Visiem mierā!- nobrēca skaļa balss un visa klase momentāli apklusa, sastājoties ierindā. Zāle skaļi nodrebēja, un visu pārbijušos pusaudžu priekšā parādijās mis Krasnhaja. – Šodien mēs skriesim!- Viņa veltija dusmu pilnu sakatienu katram skolēnam, īpašu uzmanību veltot Kristijai. Meitene atkal nodrebēja, bet nevis no bailēm, no dusmam un nebeidzama naida. – Kristijas jaunkundz, es palūgšu jūs sākt, un visiem parādīt, kā tas jādara.- Sporta skolotaja pienāca pie meitenes un iebikstija viņai ktūtīs ar savu resno īso pirkstu. Visa klase žēli palūkojās uz Kristiju, viņa viņiem atbildēja ar uzmākslotu lūdzošu skatienu. – Jūs skriesiet kopā ar...- viņa gāja garām visai ierindai un pēkšņi apstājās pretīm cilvēkam, kuru Kristija nevēlājās redzēt vairak par visu- Sema junskungu!- Viņa triumfējoši iesaucās un paķeta zēnu aiz rokas aizvilgdama viņu līdz zāles vidum. – Nākat tik surp Kristijs kundz!- Ļauni smīnēdama skolotāja, pašķielēja uz Kristiju. Meitene stalti izoļoja no ierindas un nostājās blakus Semam. – Trīs apļi apkārt zālei! Es varu derēt ka kristijas jaunkundze neizturēs pat divus!- Solotāja Krasnhaja izsmējīgi izšpļāva. –Es pieņemu izaicinājumu! Ja izturēšu tad neapmeklēšu visas nākamās sporta stundas, ja ne tad visu semestri spodrināšu zāli!- Kristija izaicinoši saviebdama seju, piedāvāja derības. – lai notiek! –skolotāja ieaurojās un vsa klase ievilka elpu – vari jau meklēt lupatas un mazgāsanas līdzekļus, tu nespēsi!- Kristija nostājās sagatavošanās pozīcijā, Sems viņai blakus izdari pilnīgi to pašu. Kad noskanēja skolotājas komanda „ Starts!” Kristija šāvās uz priekšu, nedaudz lēnāk, nekā viņa vispārēji spēja bet pietiekoši lai klasesbiedri pārsteigumā noelstos. Pirmais aplis... reku jau otrais noskriets. Mis Krasnhaja stāvēja pavērtu muti un pilnīgi bez vārdiem, tāda pati poza bija Semam. Reku trešais... klasesbiedri uzmundrinoši spiedza un applaudēja. Pabeikusi trešo apli viņa apstajās tieši priekšā Krasnhajai un mierīgi, pat strauji neelpojot noteica – Es nodošu formu rīt!- ar šiem vārdiem viņa ieskrēja garderobē un apmierināt pasita pati sev pa plecu.
Pietiekami Apgaismoju Tevi ? 