Nāves asiņainās asaras8

10.Nodaļa.
No Zeina skata punkta.

Es sēdēju uzgaidāmajā telpā pārējie jau bija aizgājuši mājās.Bija pagājušas jau 6 stundas,bet neviens man neko nesaka!Beidzot nāca Sāras ārstējošais ārsts.Es pielecu kājās un piegāju pie viņa.
-Kā viņai ir?Operācija bija veiksmīga?-Ārsts neko neatbildēja tikai paskatijās uz mani ar nogurušām acīm.
-Runājiet taču!-es nedaudz dusmīgi uzkliedzu.
-Nomierinaties.Diemžēl viņa neizturēja.Viņa nomira,mēs neko nevarējām darīt.-ārsts gurdeni noteica.
-Ko?-es apsēdos.-Nē!Nē...Tas nevar būt...
Ārsts mierinoši uzlika roku uz mana pleca.
-Man ļoti žēl.Es saprotu zaudēt bērnu un pēc nedēļas mīļoto ir smagi,bet jums jādzīvo tālāk.-es piecēlos un aizgāju.
Izgājis no slimnīcas es vienkārši devos uz priekšu.Es nezinu uz kurieni lai eju.Tas vienkārši nedrīkstēja notikt.Mans murgs piepildijās.
-Piedod Sāra...Lūdzu..-es visu laiku atkārtoju.
Viņa nomira.Un pēdējais ko es viņai pateicu bija dusmās izkliegti vārdi.Es pat nepaspēju atvadīties.
Es gribu lai šis vis būtu viens liels murgs un es pamostos blakus Sārai.Viņa nebūtu slima un mums viss izdotos.
Man būtu iespēja,kāda man tagad vairs nav...
Man tik ļoti sāp.Es gribu būt ar tevi.Ar tevi manu eņģel.
Es iegāju veikalā un neskatoties vienkārši paņēmu vis stiprāko alkaholisko dzērienu.
-Atlikumu paturiet.-uzlicis naudu uz kases noteicu un izgāju pa durvīm.
Es nezinu ko daru,bet ceru ka man paliks labāk.Es esmu idiots.Es tiešām ļāvu tev nomirt.
Pār manu vaigu noritēja asara.Es aizcirtu dzīvokļa durvis.
Iekritu dīvānā un sāku dzert.
Kad otra pudele bija jau gandrīz tukša iezvanījās mans telefons.
-Jā-es asi atbildēju.
Pašlaik es ar nevienu negribu runāt.Es gribu slīcināt savas bēdas.Piedzerties līdz nemaņai.
-Zein,tu esi piedzēries?-Jautāja Nialls.
-Nē...-pār manu vaigu noritēja asara.-Atved man vel dzeramo.Ātri!
Dusmīgi nokliedzos un izdzēru atlikušo no otrās pudeles.
-Tu esi savā dzīvoklī?
-Jā.Atved man dzeramo ātri!
-Ko tieši tev aizvest un kāpēc?
-Ved vis stiprāko un daudz!Es gribu piedzerties līdz bezsamaņai,aizmirsties...-es sāku nedaudz šņukstēt.
-Jau braucu.-Nialls nolika klausuli.
Es iepriekš vel nekad nebiju tā dzēris.Vis vienkārši gāja lejā kā ūdens.Es nejutu ne garšu,ne stiprumu.Es vienkārši dzēru.Dzēru lai aizmirstos.
-Sāāāra!Piedod!-Es kliedzu.
-Lūūūdzūū!-es visu laiku to atkārtoju.
Es vienkārši bezjēgā kliedzu viņas vārdu.Caur manu galvu strāvoja atmiņas.Tās radija sāpes.
-Zein?-pa dzīvokļa durvīm ienāca Nialls un Dārta.-Kur dzeramais?-es klunkurēju pretī Niallam un Sārai.
-Zein,Sāra negribētu lai tu dzer!-Nialls teica.
-Sāras vairs nav!-Es dusmās iekliedzos
-Kā nav?-Nialls pajautāja.
-Viņa neizturēja!-es kliedzu un metu savu telefonu pret sienu tas sašķida.
-Ejat prom!-izrāvu maisiņu Niallam no rokām,apsēdos zemē un dzēru.
Nialls ar Dārtu aizgāja.
Pēc mēneša.
No Zeina skata punkta,pēc tam no Nialla.
Es devos uz studiji.Sen neesmu tur bijis jo es biju ieslēdzies mājās skatījos Sāras atstāto video ar asarām acīs un dzēru.
-Sveiki-ieejot pa atpūtas telpas durvīm skumji noteicu.
Visi apklusa un pagriezās pret mani.
-Es tikai atnācu lai pateiktu ka pametu grupu.Uz visiem laikiem!-paskatoties un Dārtu man pār vaigiem sāka tecēt asaras.
Es vienkārši piegāju pie Dārtas un viņu apskāvu.Dārta man atgādināja Sāru.Sāru kuru vairs nekad neredzēšu.
-Kušš...-Dārta maigi izbrauca ar roku caur maniem matiem.
-Man viņas tik ļoti pietrūkst...-es caur asarām teicu.
-Es saprotu.-Dārta noslaucija asaru sev no vaiga.
-Dārta,ja tev piedzims meitenīte,lūdzu nosauc viņu par Sāru.Labi?-nedaudz atkāpies teicu.
-Labi.-Dārta apskāva savu vēderu.
-Ar dievu!.-es noteicu un asarām ritot izgāju pa durvīm.
Tālāko es biju pārdomājs jau tūkstošiem reižu.Un beidzot saņēmos lai to izdarītu.

Tagad no Nialla skata punkta.
-Mums vajadzētu aizbraukt līdz Zeinam.Ja nu viņš izdara kaut ko muļķīgu.-Es teicu pārējiem un devos uz mašīnu.
-Mēs brauksim līdzi.-pārējie man sekoja.
Es ceru Zein,ka vis būs labi un tu tikai piedzēries skatīsies to ierakstu.Pat ļoti ceru.
Mēs piebraucām pie Zeina mājas tur ir sastājies milzīgs pūlis.
-Kas notiek?- izkāpjot no mašīnas jautāju.
-Visi skatās uz augšu.Kas tur ir?-mēs visi paskatijāmies uz augšu.
-Zein,Nē!-Mes reizē iesaucāmies un metāmies uz mājas pusi.
-Es Mīlu tevi Sāra!-Zeins iesaucās un noleca no mājas jumta.
Mēs palecām malā un Zeins nokrita tieši mums pie kājām.Šis bija Zeina trešais pašnāvības mēģinājums un šoreiz tas bija veiksmīgs.
Nu Zeins varēs būt kopā ar Sāru un savu mazuli debesis,kā visi eņģeļi.
-Ar dievu Zein.-Es,Harijs,Luiss un Liams noteicām.

THE END