(šoreiz klāt manis zīmēts zīmējums.)
7.Nodaļa
No Zeina skata punkta.
-Kā viņa jūtas šodien?-es jautāju Sāras ārstējošajam ārstam.
-Bez izmaiņām.Viņa vel jo projām atsakās ēst un ar nevienu nerunā.Viņa ir noslēgusies sevī.Mēs viņu pēc pārdesmit minūtēm sagatavosim operācijai lai izoperētu vēzi kas atīstījies grūtniecības laikā.-ārsts atbildēja.
-Labi.Drīkst pie viņas ieiet?-es paskatījos uz palāta durvīm.
-Protams.-ārsts aizgāja.
Es iegāju palātā.Sāra sēdēja krēslā pie loga un lūkojās tālumā.
-Sāra?-es viņu apskāvu.
Viņa nekādi nereaģēja.Vienkārši lūkojās tālumā apskāvusi savus ceļus.
-Tev pēc pārdesmit minūtēm būs operācija.Kā tu jūties?-es apsēdos uz krēsla malas,viņa neatbildēja it kā nebūtu dzirdējusi ko es viņai jautāju.
-Tev ir jāēd.-Es pieliecos lai noskūpstītu Sāra,bet viņa aizgriezās.
-Sāra,tev jāsaprot.Es to darīju tevis dēļ.-es saņēmu viņas seju rokās un ielūkojos viņai acīs.
Tās ir kā divi melni bezdibeņi kuriem neredz galu.Sārai pār vaigu notecēja viena asara,tad otra,trešā līdz es neizturēju.Es viņu cieši apskāvu.Sāra netbildēja uz manu apskāvienu.
-Tev tūlīt izoperēs vēzi,tu te paliksi vel nedēļu līdz tavs stāvoklis būs stabils un tad es vedīšu tevi mājās.Tu būsi vesela un mums vel būs bērni...-Sāra mani ar visu spēku pagrūda malā.
Palātā ienāca ārsts ar māsiņām.
-Atvainojiet,bet jums būs jāiet prom.Mums paciente jāsagatavo gaidāmajai opeācijai.-Noteica viena no māsiņām.
Māsiņas palīdzēja Sārai aiziet līdz gultai un apgulties.
-Vis būs labi.Dodaties mājās.Atnāciet rīt.-ārsts uzlika roku man uz pleca.
Es vēlreiz uzmetu skatienu Sārai.Viņa nekustīgi gulēja gultā un skatijās griestos.Pār viņas vaigiem lija asaras.Es atstāju palātu.Tik līdz izgāju pa slimnīcas durvīm iezvanijās mans telefons.Nialls.Es ar viņu neesmu runājis nedēļu kopš tās dienas kad Sāra dusmās man izkliedz patiesību.Es baidos ka ja ar viņu runāšu es nesavaldīšos.Es pacēlu klausuli.
-Hallo.-pavisam vēsi noteicu.
-Zein,nu tad beidzot.Tu atvilksies varbūt beidzot uz studiju.-es dzirdēju kā pārējie apkārt Niallam smejas.
-Jau eju.-es bez skaņas noteicu un noliku klausuli.
Es visu ceļu uz studiju domāju par Sāras vārdiem.Tie atbalsojās man galvā.Es tiešām nenojautu ka Sāra bija stāvoklī no Nialla.Es vispār nezināju ka viņu atiecības ir tik nopietnas.Es iegāju studijas atpūtas telpā un tur jau arī viņi visi bija.Harijs ar Martu,Luiss ar Līvu,Liams ar Danīli un Nialls ar Dārtu.Ieraugot Dārtas vēderu man acīs riesās asaras.
-Čau Zein.-iesaucās Nialls un nāca uz manu pusi.
Es neizturēju.No visa spēka iesitu Niallam pa seju.Dārta iekliedzās,Nialls nokrita zemē,bet man pār vaigu noritēja asara.
-Zein ko tu dari?!-iesaucās Harijs.
Es pagāju soli tuvāk Niallam un mani no abām pusēm saķēra.Labajā stāvēja Luiss,kreisajā Liams.
Harijs,Dārta,Marta,Līva,Danīle bija notupušās pie Nialla.
-Tu to biji pelnījis kropli!-es iekliedzos un iespēru Nialla pa vēderu.
Mani automātiski atvilka malā.Nialls ievaidējās.Dārta raudaja.
-Tu esi nojūdzies vai kas ar tevi?-Danīle uzmeta man ašu skatienu.
-Zein nomierinies!-uzkliedza Luiss ar Liamu un tikai tad es sapratu ka mēģinu izrauties.
Es pagrūdu viņus abus malā un aizgāju līdz Niallam.Pacēlu viņu aiz džempera augšā.
-Zein,lūdzu nevajag...-Dārta iekunkstējās.
-Tu kropli!Es tevi labprāt tagad nosistu!-dusmās kliedzu un iesitu Niallam vēlreiz.
-Es...-Nialls iesāka un dabuja vēlreiz pa seju.
Mani atvilka atpakaļ,es palaidu Niallu vaļā un viņš nokrita zemē kā lupata.
-Sēdi!-Harijs mani nogrūda uz dīvāna.
Meitenes un pārējie palīdzēja Niallam.
-Kas tev uznācis?!-Harijs dusmīgi kliedza.
-Tu arī gribi pa purnu?Nav problēmu!-es piecēlos un iegāzu Harijam tā ka viņš nokrita zemē.
Es gāju prom.
-Tu ļoti labi zini par ko es tev sadevu.-apstājies pie durvīm pateicu Niallam un aizgāju.
Nu es jutos nedaudz labāk.Taisnā ceļā devos uz dzīvokli.Rīt no paša rīta aiziešu līdz Sārai.Nevaru sagaidīt kad varēšu vest viņu mājās.
