5.Nodaļa.
pēc 1 nedēļās
Es atkal sēžu toletē pie poda un vemju.
-Mazais tu mani padarīsi traku.Kādēļ tu man tik bieži liec vemt?-Es nedaudz iečinkstējos.
Kāds atslēdza dzīvokļa durvis.Es nesaprašanā pacēlu galvu.Varbūt man tikai izlikās.Kāds atvēra vanasistabas durvis.
-Mazā,tev ir slikti?-Zeins notupās pie manis.
-Mazliet.Man ir nelaba dūša.Ejam uz istabu labi?-Es esmu tik priecīga ka Zeins atkal ir mājās.
-Labi.-Zeins piecēlās un mēs kopā aizgājām līdz istabai.
-Zein,-Es palīdu gultā zem segas,Zeins krāmēja drēbes no somas atpakaļ skapī.-Mums nopietni jāaprunājas.Tagad.
Zeins momentā nometa somu zemē un apsēdās uz gultas malas man blakus.
-Zein,man gandrīz visu laiku ir nelaba dūša.Man reibst galva un dažreiz es vienkārši atslēdzos.-Es seņēmu Zeina roku un to nedaudz saspiedu.
-Man likās ka pēc operācijas tev palika labak...-Zeins klusi noteica.
-Zein,man ir labāk.Es esmu vesela un mums būs mazulis.-Es no prieka staroju un noskūpstiju Zeinu.
Zeins izskatās šokēts,bet tomēr viņš atbildēja manam skūpstam.
-Ko?Kādēļ tu man ātrāk neko neteici?-Zeins nu jau palīda zem segas man blakus.
-Negribēju to teikt pa telefonu.Nu saproti tas taču tomēr ir lieliski un svarīgi.-Es iesmējos un Zeins mani apskāva.
-Jā,Tas ir neticami.Es nebiju gaidijis ko šādu.-
-Ko?
-Es domāju ka tu vel aizvien esi slima un tā operācija neko daudz nelīdzēja,bet nu es atbraucu mājās pēc 5 nedēļām un uzinu ka tu esi vesela un vel pie tam stavoklī.
-Tu tagad ar to gribi teikt ka tu domā ka es tevi krāpu?
-Nē,es vienkārši esmu šokā.Cik ilgs laik jau ir pagājis?
-Es esmu 5 nedēļā.Nu es jau jūta ka viņš tur ir.-es paņēmu Zeina roku un uzliku sev uz vēdera.
-Wow...būtu man kaut ko pateikusi es būtu braucis mājās ātrāk.
-Tev taču visu laiku nav pie manis jāsēž.-es nedaudz dusmīgi noteicu.
-Tu esi pārliecināta ka esi pilnīgi vesela un mazulis neko neietekmēs?
-Jā,esmu pilnīgi pārliecināta.Sākumā arī man šis fakts likās neticams,bet tagad es jau esmu iemīlējusi mūsu mazuli.Tas ir vienkārši fantastiski.-Es smaidot uzliku savu roku uz Zeina rokas kas atradās man uz vēdera.
-Jā.Nu ko lai es saku?Vēlāk pateiksim to pārējiem.Labi?-Zeins nenovērsās no mana vēdera uz kura stāvēja mūsu rokas.
-Labi,tikai Nialls...
-Viņš pārdzīvos.Un ja godīgi,vispār es šito nedrīkstētu nevienam stastīt,bet Nialls teica ka Dārta esot stāvoklī.Nu tu jau zini ka viņa bija pie mums atbraukusi tad viņa to pateica Niallam.Viņi šovakar grib to paziņot visiem.Tas būs lieliski,jūs abas ar Dārtu atkal varētu būt draudzenes.-Zeins mani tiešām tagad pārsteidz.
-Nu...es nezinu
-Sāra,ir pagājuši 4 gadi.
-Nu vispār 2
-Kā?Tu šurp pārvācies pirms 4 gadiem
-Jā,bet vai atceries sākumā es biju kopā ar Niallu.Mēs izšķīrāmies tieši Dārtas dēļ.Viņa atkal atņēma man puisi kurā biju iemīlējusies.-Es dusmās teicu.
-Es nezināju.
-Nekas.Vispār es nedaudz pagulēšu.
-Es arī,pēc lidojuma esmu diezgan noguris.-Zeins mani cieši apskāva.
Jā tagad tu vari priecāties un būt mierīgs,bet kas būs pēc tam kad tu uzināsi ka es tev meloju?Ka es tomēr esmu slima un tikai lai iznēsātu tev bērnu atsakos no ārstēšans?Un kāda būs tava reakcija ja tu uzināsi it visu par mani un Niallu?Tas viss noteikti izsitīs tev pamatu zem kājām,bet tomēr pienāks diena kad tu to visu uzināsi.Ja ne no manis tad no kāda cita.
Bet tikai lūdzu neliec darīt man tādu pašu muļķību kādu es izdariju pirms 2 gadiem tikai lai Nialls būtu laimīgs kopā ar Dārtu.To es otrreiz nepārdzīvošu...To atceroties man acīs sariešas asaras un es mūžam atcerēšos kā to uzinot Nialls caur asarām uz mani kliedza,kā mēs bezspēkā kopā sēdējām zemē un raudajām...Tā bija briesmīga diena gan man,gan Niallam.Es vel jo projām jūtos ļoti vainīga Nialla priekšā,bet es vismaz atļāvu viņam būt laimīgam ar Dārtu...Lai arī man tas daudz maksāja.Piedod lūdzu Niall...
