4.Nodaļa.
~Pēc 6 nedēļām~
-Sāra,bet tu obligāti pēc tam piezvani un pastāsti ko teica ārsts.-Zeins kā vienmēr uztraucās.
-Labi.Kā jums iet Kanzasā?-Es lēnām tuvojos slimnīcai.
-Lieliski.Pēc nedēļas mēs braucam atpakaļ.Sagaidīsi mani?-Es jau caur telefonu jutu kā Zeins pasmaida.
-Protams.Labi man jābeidz.-Es iegāju iekšā slimnīca un iemetu telefonu somā.
-Labdien.-Pie reģistratūras man uzsmaidija kāda meitene.
-Es pie Dr.Losma.-meitene veikli kaut ko ierakstija datorā.
-110 kabinets.-meitene laipni man uzsmaidija.
-Paldies.-aši noteicu un devos uz 110 kabinetu.
Tas nebija neko tālu no reģistratūras.Pieklauvēju pie kabineta durvīm.Sagaidijusi Losma atbildi devos tajā iekšā.
-Sveika Sāra.Kā tad mums iet?-Losma kungs sameklēja analīžu rezūltātus lielā papīru čupā.
-Labdien.Labi.Kādi ir analīžu rezultāti ko vakar nodevu?-kā vienmēr es sagatavojos uz to ļaunāko.
-Nu...-Losma kungs cītīgi lasija rezūltātus.-Sāra,tu esi stāvoklī.
Es nobālēju.Tas nevar būt.
-Citā gadijumā es tevi apsveiktu,bet šajā tās nav labas ziņas.-Dr.Losms ieskatijās man acīs.
-Kādēļ?-es pajautāju
-Lai arī operācija bija veiksmīga visu vēzi mēs nevarējām izoperēt.Tev vel būtu nepieciešama lāzer terapija,bet tas nav iespējam ja esi stāvoklī.-Tas nevar būt.
-Tātad jūs tagad sakat ka man būs jānogalina savs bērns tikai lai varētu veikt to nolādēto lāzer terapiju?-Es dusmās nedaudz paaugstināju balsi.-Cik man laika ir atlicis,ja es nepiekrītu lāzer terapijai?
-Sāra tā tev būtu apmēram gads,bet bērns pasliktinās stāvokli.Pavisam iespējams tu pat nepaspētu to iznēsāt.-ārsts pavisam mierīgi teica.
-Ejiet jūs visi pa gaisu!Es atsakos no lāzer terapijas! Es dzemdēšu šo bērnu un viņš būs lielisks!-es dusmās nokliedzu un izskrēju laikā no kabineta.
Asaras lija pār maniem vaigiem es skrēju atpakaļ uz Zeina,nu jau arī manu dzīvokli.Ieskrēju iekšā es aizslēdzu durvis un raudot iekritu guļamistabas gultā.
-Neuztraucies mazais,es par tevi parūpēšos.Tu tētim būsi lielisks bērns.Es par tevi cīnīšos līdz galam,pat ja tas man beigsies ar nāvi.-Es caur asarām teicu.
-Tikai maziņāis mēs tētim nestāstīsim pilnīgi visu patiesību.Labi?Zeins noteikti priecāsies par to kad mums būs mazulis.-Es glaudiju savu vēderu un caur asarām runāju ar savu mazo kunkulīti.
-Lai arī tu vel esi maziņš un uz pat īsti tevi nejūtu.Es tevi mīlu.Pat ļoti.Un es zinu ka arī Zeins tevi mīl.Bet tagad es nedaudz pagulešu un tikai pēc tam pazvanīšu Zeinam.-Es palīdu zem segas un aizmigu.
