Nāves Likums #32

‘’Neviens nav pelnijis nāvi! Pie tam šādu!’’

‘’Aizveries un palīdzi visu sakārtot,’’ viņa paņem nazi un smaidot pieliek Marijai pie rīkles, ‘’vai arī vēlies karāties blakus savai mammītei?’’

‘’Tu esi totāla muļķe.” Marija klusām nočukst, pieceļas un iet uz vannas istabu, paņem bļodu ar ūdeni un lupatas.

Abas meitenes pavadīja apmēram divas stundas tīrot asinis.  Pēkšņi viņas izdzird sirēnas. Zvans pie durvīm. Marija pieskrien pie durvīm un atvēr tās.

‘’Renāāāt...!’’

‘’Kas ir?’’

Tur jau stāvēja policisti. Un vēl kāds kurš sevi sauca par kaut kādu detektīvu.

‘’Mēs esam sakarā ar to, ka mums kāds vīrietis zvanīja un teica, ka esot manījis pa jūsu virtuves logu...’’

‘’Nu un ko viņš redzēja?’’ Renāte dusmīgi un izaicinoši uzbļāva.

‘’Ļaujiet pabeigt lūdzu! Nu tā...Viņš redzēja, ka jūsu dzīvoklī notika slepkavība. Divas jaunas meitenes vecumā no piecpadsmit līdz septiņpadsmit gadiem žņaudza un sadūra sievieti. Pēc jums es varu spriest ka tā bija patiesa informācija, jo jūs esat visas asinīs.’’

Renāte smejoties un ar smaidu sejā atbildēja ‘’ko? Pasaule patiešām ir nedaudz stulba. Mēs esam māsas, es Renāte un šī sarkanmatīte ir mana dvīņumāsa Marija. Mēs abas nodarbojamies ar īsfilmiņu filmēšanu. Šajās īsfilmiņās filmējamies arī pašas un mūsu māte piekrita tajā nofilmēties par ‘’upuri’’. Un šīs ir mākslīgās asinis.’’

‘’Kur ir jūsu māte?’’

‘’Nezinu! Viņa pēc filmēšanas pateica ka viņai ir kaut kur ātri jāaiziet...Tā arī nav vēl atnākusi atpakaļ...’’

‘’Šis viss izskatās pārāk aizdomīgi...Vai es drīkstu pārmeklēt jūsu māju?’’

‘’Ar tādu noteikumu ka tie pārējie aizbrauks prom, jo es nevēlos lai kaimiņi padomā ka pa tiešām šeit ir kaut kas krimināls noticis. Varētu tā lūdzu?’’

Kamēr šis vīrietis runā ar pārējiem policijas darbiniekiem kuri tika izsaukti uz vietas, meitenes domāja ko darīt.

Marija noraizējusies vērsās pie māsas. ‘’Bet ja viņš ierauga?’’

‘’Viņš nebūs tik gudrs un diezvai iedomāsies ieiet pagrabā’’.

Hahh...Meitenes kļūdijās...