Pa ceļu iet lapsa, spēji apstājoties, jo ir ieraudzījusi ezīti, kas sēž uz celma maliņā. Piegājusi klāt lapsa vaicā :''Ezīt, ko tad tu te viens sēdi? '' Uz ko ezīts atbild: '' Nevaru izšķirties starp 32 un 45...'' Lapsa brīdi padomā un saka :'' Nu ņem ''32.'' '' Ezīts paskatās uz lapsu atbildēdams : '' Labi'' un nošaujas! Morāle, ja kāds saka, kad nevar izvēlēties starp diviem cipariem uzdodiet, jautājumu, ko šie cipari apzīmē. :D
Labi tas tik tā, humoram. Patiesībā uznāca mistiska iedvesma uzdrukāt šausmu filmas scenāriju :D Tad nu tā...
Kā jau ierasts, bija patīkama un silta vasaras diena. Jaunieši gatavojās vakara galvanajam notikumam, pilsētas svētikiem, kas katru gadu tika svinēta 13tajā datumā, un protams šogad iekrita piektdienā. Jau vairākus mēnešus, pirms svētkiem, pilsētas mērs apsvēra ideju svētkus atcelt. Katru reizi, kad svētki iekrīt ''Melnajā piektdienā'' pilsētā atgadās neizskaidrojamas lietas, kas parasti tiek norakstītas uz dzīvnieku uzbrukumiem. Nākamās nedēļas laikā, pēc svētkiem no tuvējiem mežiem, tiek nesti nogalināti cilvēki....Daži no viņiem ir sakropļoti līdz nepazīšanai, citi izsūkti sausi kā tuksnesis. Protams, kā jau katrai sevis cienošai pilsētai, arī šai ir savas leģendas un nostāsti, taču ir kāda leģenda, par kuru cilvēki baidās runāt.
''Kad, pilsētas vietā, bija vien dažas mājas, baznīca un veikaliņš, visapkārt pletušies biezi meži un baznīca bijusi biezokņa vidū, tas bija sākotnēji ieplānots kā jaunās pilsētas centrs. Taču 1813. gada 13. augustā notika, kas negaidīts. Vietējiem iedzīvotājiem uzbruka, ne cilvēki ne zvēri...Citi bija kā lieli vilki, citi kā cilvēki, bet ar bālām sejām un gariem zobiem. Tajā naktī gāja bojā gandrīz visi. Dzīvai izdevās palikt tikai vienai meitenei, kas paslēpās zem mirušās ģimenes līķiem. Kad pienāca rīts un uzlēca saule, meitene metās uz baznīcu. Taču nonākusi tur atskārta, ka baznīcā ir iekārtojušies nelabie, kas iznīcināja iedzīvotājus. Klusiņām aizlavījusies prom, viņa skrēja uz blakus esošo ciemu, pēc karavīriem. Pirms saulrieta, baznīcas durvis bija noslēgtas un baznīca tika nodedzināta. Par liecībām palika vienīgi akmens mūri. Tika nodedzināti arī pārējie nami un uz viņu pelniem tika likti jaunas pilsētas pamati. No tā laika iegājās, kad pilsētas svētkos "'Melnajā piektdienā'' gari no baznīcas un nogalinātie ierodas pilsētā pēc svaigām asinīm.''
Bet protams tam taču neviens netic, tā ir tikai leģenda, ko izdomājuši veci muļķi kam darīt nav ko...:D Protams līdz brīdim. Visu dienu, pilsētā valdījusi līksmība un jautrība, taču tikai retais apjauš, to kas notiks pēc tumsas iestāšanās. Pilsētu modri uzrauga policija, militārie spēki un protams vēl 6 cilvēki par kuru eksistenci nenojauš neviens. Viens no šiem 6 cilvēkiem, gara auguma vīrietis, samērā tumsnējs, bet ļoti pievilcīgs, dēvē sevi par Lordu. Viņš ir galvenais, un tam arī necenšas neviens iebilst. Šī grupa ir nolādēto dvēseļu klubiņš. :D Tā to varētu nosaukt, jo viņi īsti nav ne dzīvi ne miruši, Katrs no viņiem savu pēdējo brīdi, bija pavadījuši bailēs no nāves, jo saskārušies ar ko tādu ko nevarēja uzveikt esot cilvēkam. Tagad, viņi cīnās pret šiem radijumiem kopīgiem spēkiem.
Beidzot pilsēta ieslīga tumsā, vienīgās, kas kaut nedaudz centās noturēt gaismu, bija latrenas, kas spoži spīdēja. Taču diemžēl ar to vien nepietiek. Tikko kā tuvojās pulkstens 23.00 pilsētā jau bija izsludināta ārkārtas trauksme. Apkārt pilsētai izvietoties policisti un militārie spēki bija sākuši apšaudes. Bija grūti saprast, kas ir realitāte, kas ne. Visbeidzot ap 00.00 iestājās klusums...Pilsētas iedzīvotāji bija sapulcējušies baznīcā un nu mēģināja saprast, kas notiek. Baznīcā dega visas sveces un gaismas, savukārt pilsēta bija tik pat kā bez gaismām palikusi, jo bija iznīcināts galvenais transformātors un rezerves nezināmu iemeslu dēļ nepieslēdzās.(Baznīcai bija atsevišķš ģenerātors). Nepagāja ne 5 minūtes, ka atsākās pamatīgs tracis aiz baznīcas logiem. Cilvēki bija pārāk pārbijušies, lai palūkotos, kas tur īsti ir. Un tas bija gudri darīts, jo aiz loga norisinājās cīņa kuras iznākums bija ļoti svarīgs. Ja 6 slepenie vērotāji Lorda vadībā uzvarēs pilsēta būs glābta uz mūžiem, ja ne tad posts un nāve uzbruks it visam (kas kustas un ja kaut kas nekustas, tad iekustinās un uzbruks :D).Gāja studa pēc studas un austrumos jau sāka svīst jaunas dienas gaisma. Cīņa sāka norimt, līdz brīdim, kad spēji atvērās baznīcas durvis un pa tām ienāca jauna meitene. Viņa izskatījā ne vecāka par 20 gadiem. Taču dīvainā kārtā bija visa notriepta ar asinīm. Pārskatījusi cilvēku pārbiedētās sejas viņa drudžaini griezās uz visām pusēm kādu meklēdama.
1.daļas beigas....
Ja būs vēlme sekos otrā daļa.
