Esi kādreiz domājis par to kāda ir patiesā naudas vērtība?
Jā, naudai mūsdienu cilvēka dzīvē ir ļoti liela loma, bet vai tā drīkst nokļūt Tavas dzīves centrā? Nepārproti, ar šo rakstu es nevēlos teikt: „ Izmet visu savu pagājušā mēneša algu vējā, ej dzīvo uz ielas un baudi īsto dzīvi!”
Vienkārši ikdienas steigā, domās par nākotni un labāku dzīvi mēs nereti aizmirstam, ka nauda ir tāpēc, lai dzīvi papildinātu, sniedzot lielāku komforta, drošības un laimes sajūtu.
Vai Tev dažreiz nesadusmo cilvēki, kas nepārtraukti žēlojas par to, ka tiem nav vajadzīgie 10, 100 vai 1000 lati un tāpēc viņiem ir mazākas iespējas, kā citiem? Sāksim jau ar to vien, ka katrs cilvēks ir unikāls, jo tam ir dotas 5 maņas- redze, oža, dzirde, garša un tauste. Esi domājis par to, cik tu vari būt laimīgs par to vien, ka Tu šobrīd vari sēdēt pie datora, lasīt spokos rakstus, klausīties mūziku un ēst savus mīļākos cipšus vai patiesībā vienalga ko, galvenais, ka tu to vari?
Varbūt vērts izlasīt, ko darījis cilvēks, kuram jau kopš dzimšanas nav ne roku, ne kāju. Niks Vuičičs ir spējis iedvesmot tūkstošiem cilvēku, kuri pat ir bijuši gatavi darīt pašnāvību.
„Uz jautājumu, kas šai pasaulē viņam ir īpaši dārgs, Niks atbild: – Drauga smaids. Reiz man piezvanīja un pateica, ka mani vēloties redzēt kāds nedziedināmi slims puisis. Viņam tobrīd bija 18 gadi, viņš bija kļuvis ļoti vārgs, vairs nejaudāja kustēties. Kad pirmo reizi iegāju viņa istabā, viņš man uzsmaidīja. Tas bija ne ar ko nesalīdzināms smaids – kā visdārgākais vīraks. Es teicu: nezinu, kā es justos tavā vietā, bet tu esi mans varonis.
Pēc tam viņi satikās vēl dažas reizes.
Niks puisim pajautāja: – Ko tu gribētu pateikt cilvēkiem?
– Kā tu to domā?
– Nu, ja te būtu televīzijas kamera un katrs cilvēks pasaulē varētu tevi redzēt, ko tu teiktu?
– Ļauj padomāt, – puisis palūdza.
Viņu pēdējā saruna notika pa telefonu, vājinieks pats vairs nespēja noturēt klausuli, arī balss bija kļuvusi pavisam klusa.
– Mēs sarunājāmies ar viņa tēva starpniecību, puisis lūdza, lai tēvs man pasaka: es zinu, ko teiktu cilvēkiem. Pacentieties kļūt par pavērsienu kaut viena cilvēka dzīvē, izdariet kaut ko tik labu, lai jūs atcerētos arī tad, kad jūsu vairs nebūs.”
Bet tas nav viss.
Paskatoties uz cilvēku, kas visu mūžu ir strādājis un tagad neizmērojami bagāts, vai Tev vienmēr liekas, ka viņš ir laimīgs? Un tur jau tā lieta, ka nauda nesniedz laimi, ja to netērē laikus. Arī es par šo tēmu nebiju domājusi, bet, izlasot Džeka Londona grāmatu “Mārtins Īdens”(tik tiešām iesaku izlasīt), es sapratu, ka nekas nespēs atdot 40 gadīgam miljonāram to prieka sajūtu, ko viņš būtu guvis, 12 gadu vecumā nopērkot piemājas veikaliņā limonādi un končas. Jā, šeit slēpjas arī problēma- nauda neļauj laiku pagriezt atpakaļ.
Neaizmirsti, ka Tu esi tas, kas izvēlas, kā dzīvot savu dzīvi, tāpēc dari to tā, lai Tu justos laimīgs tieši šodien. J
Padalīšos pieredzē :)
Naudu nekad nevajag nospraust kā mērķi - piemēram, es iešu mācīties tur, kur pēc tam būs nauda, neskatoties uz to, ka tā profesija nevisai interesē. Tas būs velti zaudēts laiks, un naudu arī nenopelnīsi.
Dari to, kas tev patīk un padodas. :)
Galvenais ir būt personībai, un kontaktiem. Tāpēc vispirms ir jāizzina un jāpilnveido sevi garīgi, kā arī pret apkārtējiem cilvēkiem ir jāizturas ar cieņu, lai kādi viņi būtu. :)
Man nauda ir kā instruments ar kuru es varu īstenot savas iegribas un vēlmes. Es ar naudu nekad neskopojos, pat varētu teikt, ka nedaudz par daudz tērēju citu labā, tomēr neskatoties uz to, man tā naudiņa vienmēr kaut kādā veidā uzzimējas, iespējams, te strādā karmas princips. ;D :)
Rudenī domāju iet mācīties uzņēmējdarbību, bet mamma par mani smejas - "kāds tu uzņēmējs, ja visu tik atdot, (pārspīlēti izsakoties ;D ) uzņēmējam viss ir jānes uz mājām" :) well, jā, nevar nepiekrist, bet tur jau sākas šis stāts - vai miljonāri vienmēr ir laimīgi, un atbilde ir - nē, ja viņi tik domā tik par sevi un saviem naudas maisiem. :)
Protams, lai būtu nauda ir jāstrādā, ir jābūt strādīgam/ai, ja neesi, tad izdomā kā likt citiem strādāt, tādā veidā tu pats/i strādāsi. :)
Secinājumi: Ja man viss pa lielam ir jāsaliek pa plauktiņiem vērtības ziņā, tad nauda ir 3. vietā. :)
P.S. Šeit ir tā čalīša vido, diezgan spēcīgs :)) http://www.youtube.com/watch?v=wOlTdkYXuzE
Nu nelaimīgus miljardierus tikai var filmās redzēt. Un diezvai 40 gadīgs bezpajumtnieks spēj pagriezt laiku atpakaļ un atkal ēst končas 12 gados.
Protams jā šitie jēlie teksti aizkustina un liek nabagajiem justies itkā viņiem viss jau ir, bet ja man jāizvēlas starp dažiem miljoniem un to ka invalīds man uzsmaida es tomēr ņemšu pirmo 
Nu es vienmēr esmu uzskatījis ka visus vienā kastītē nevar likt. Citam prieku radīs naudas klātbūtne neskatoties uz to, ka tadēļ jāstrādā padsmit stundas dienā, būs skaista liela māja un smuka mašīna un pārākuma sajūta pār lielo vairumu kam šo lietu nav. Citam vairāk prieka sagādās vairāk brīvā laika ko veltīt saviem hobijiem. Nav īsti korekti apgalvot ka pareizi būtu tā vai kautkā citādāk, manuprāt, galvenais lai pats cilvēks ir ar savu dzīvi apmierināts.
neizlasīju līdz galam, bet ceru ka rakstā nav pieminēti bezpajumtnieki utt ? :) jo bomži paliks bomži. ja arī viņus piedāvā sakopt un piedāvā darbu, viņi atsakās. Jo labāk viņiem patīk dzert spirtiņu un lasīt pudeles. Kad pasaka - došu Tev trimmeri, došu 10 ls , iedošu pusdienas - nopļauj zali . ko pretī saņemu ? fakuci sejā un nosodošu skatienu. Nez kapēc kaimiņu puika (14 gadīgs) man 2h laikā visu izdarīja un bija priecīgs par čiriku. Tapēc bomži var kaut nosprāgt manā acu priekšā man ne silts ne auksts, dzīves pabiras kas negrib neko mainīt.
Nu jā, nabago pašapmāns.
Lai indivīds nejustos niecīgs tiek izdomāti visi šie tekstiņi.
Un tagad kolektīvi paceļam rokas kuri par tiem "bezlaimiskajiem papīra gabaliem" un kuri par to, ka var aizskriet uz veikalu pēc limpenes un saņemt drauga smaidu. Nu protams visi izvēlamies sasēsties aplītī, sūkt limpeni, smaidīt un justies laimīgi.
JA esi vēl mazs, tad piedodami.. bet ja pāri 20niekam, tad nu man tevis ir žēl. Vienīgā laime mašīnā ? te pat skopākais cilvēks uz zemes smiesies !
kamēr pēdējais koks nebūs nocirsts,pēdēja upe nepiedirsta.cilvēks nesapratīs ka naudu nevar ēst.
nu man ari liekas ka liela noziime jau nav tai naudai, bet ja vaig prieksh veselibas ....tad gan biku japadoma kur dabut 
"bez naudas nebūtu mašīnas" 
haha tik labs :D Nu tiešām kā otrajā klasītē..
Ja es darītu to, kas uz doto brīdi padarītu mani laimīgu, es droši varētu apgalvot, ka nākotnē, pēc vairākiem gadiem, es to pilnīgi noteikti nožēlotu. Naudai, protams, ir arī sava, diezgan nozīmīga loma.
