Pirmais un visticamāk vienīgais mans raksts spokos, bet izdomāju šo te ielikti.
Šī mana "filozofija" sāka rasties aptuveni 21:00, 25. janvārī, un es joprojām esmu samiegojies un īsi nesaprotu, kāpēc kaut ko tādu rakstīju, bet nu ja jau tik talu esmu ticis, tad paklausīšos jūsu kritiku.
Centos izteikties tik īsi cik varēju, lai kāds vispār to izlasa, jo zinu, ka spokos daudzi čīkst, par to, ka gari tekti :)
Ir diva veida mūzika, viena ir tad, kad mūziku dzird ar ausīm un vienkārši klausas vārdos. Ļoti liela daļa cilvēku mūziku klausās tikai tāpēc, ka nav ko darī, vai vienkārši lai būtu jautrāks garastāvoklis. Protams, tas nav slikti mēs visi kādreiz tā daram, bet tas ir iemesls, kāpēc cilvēki nevar pieņemt citu mūzikas stilu, tāpēc viņi arī paliek tikai pie ierastā tuc tuc. Un arī tas ir iemesls, kāpēc ļoti liela daļa no šiem cilvēkiem ar laiku saka, ka viņiem nav ko klausīties.
Bet es domāju, kad cilvēkiem vajadzētu pamēģināt paklausīties otra veida mūziku. Šī otra veida mūzikai ir dvēsele caur kuru ikviens var sajust īstas emocijas kuras dziesmā vai vienkārši kādā instrumentālā gabalā ir ielicis mūziķis vai dziedātājs. Kad Tu klausies šo mūziku, Tu to neuztver tikai ar ausīm, bet gan ar visu ķermeni, nevajag klausīties vārdos, jo cilvēks jutīs tās emocijas, kuras tur ir ielicis mākslnieks, cilvēks varēs izdzīvot cauri pasaku, vai murgu, priekus un bēdas. Ja cilvēks mūziku sāk uztvērt šādā gaismā, tad cilvēks diezgan dramatiksi mainās, mainās pat viņa dzīves uztvere, cilvēks sāk novērtēt citus savādāk cilvēks kļūs daudz filazofiskāks nekā pirmstam. Un pats galvenais, ka ja cilvēks klausās mūziku, kurai tik tiešām ir dvēsele, tad šī mūzika nekad neapniks. Isāk sakot mana doma bija pateikt to, ka ja cilvēks mūziku jutīs ar ķermeni, tad cilvēkam nevajadzēs klausīties vārdos, lai saprastu emocijas kas šajā dziesā ir ieliktas, un tāda veidā iedzīvot sev vajadzīgas emocijas un atvēr pavisam jaunu fantāzijas pasauli kurā nozust uz kādu laiciņu, kad apniks šī pasaule.
Bet ja kāds katu ko tādu gribētu piedzīvot, bet nesanāk, tad uzpīpē zāli, jo zem mūsu mīļā drauga, viss paliks skaidrāks, un Tu daudz labāk sapratīsi, kuras emocijas Tev uz to brīdi vajadzēs. Protams, ka tas būs kaut kas chilīgs, bet tomēr, Tu mūziku nevis klausīsies, bet jutīsi.
Protams, ka ne visi varēs sajust viena stila mūzikas dvēseli, katrā stilā ir dziedātāji kuri liek mūzikā dvēseli, bet katrs tur ieliek savādākas emocijas, un cilvēks izvēlēsies mūziku pēc tā, kādas emocijas viņš meklēs.
