Domāju ielikt kādu dzejo spokos tās ir maz.
Ar katru rītu sākās jauna dzīve,
Ar katru vārdu jauna tikšanās,
Ar katru brīdi stiprāk tevi jūtu,
Un ticu, ka tā nebūs vilšanās.
Ar katru patiesību tuvāk nāku,
Ar katru sāpi vairāk ilgojos,
Ar katru pazaudēto, nodzīvoto mirkli,
Es tavai mīlestībai tuvojos.
Un nevar paiet patiesībai garām,
Ar skaistiem vārdiem viņu piemānot,
Tā atgriežas ar katru dienu skaudrāk,
To nevar apiet sevi maldinot.
Un tādēļ ir šīs patiesības trīs,
Kā likums ierakstīts ik vienā,
Tev mīlēt būs, un ticību nest sevī,
Un cerību no sevis neatlaist.
Pasaulē manā, pasaulē tavā,
Atmostas viss kas asarām klāts.
Pasaulē manā, pasaulē tavā,
Turpinās viss kas jau sen ir sākts.
