Bija Jaunais gads un Mists ar saviem trim labāk-ajiem bērnības draugiem Ralfu, Saidu un Stounu devās uz grandiozāko ballīti, kādu viņi varēja iedomāties un paši bija parūpējušies arī, lai šī trakā Jaungada nakts būtu visneaizmirstamākā viņu mūžā. Džeki bija sarūpējuši sev daudz alkohola. Savu mīļāko džinu „Bombay” un daudz marihuānas, jo mīlēja apvienot šīs divas viņu mīļākās vielas. Pie stūres bija Mists savam auto „Chevrolet Camaro” un pa visu mašīnu skanēj „MGK – Wild boy” dziesma. Zēni jau laicīgi ceļā uz balli noskaņoja sev labu garstāvokli, uztinot kāsi un dziedot līdzi dziesmai.
Kad „Fantastiskais Četrinieks” kā viņi mēdza sevi saukt ieradās ballē, bija ieradušies tieši laikā - dažas minūtes pirms pusnakts. Ienāca pa durvīm kā karaļi, jo katrs bija uzposies, ka nu tik būs. Mists mīlēja ērtu apģērbu, viņam mugurā bija parasta balta maika ar lielu izgriezumu, virs tā solīda tumši zila žakete, galvā melna hūte, kājās melnas apspīlētas bikses un apavi bija viņa komandas ierastie „VANS” firmas apavi kā arī viņam bija 40 milimetru tuneļi - zelta. Ralfam mugurā bija melna baika un zem tās viņam bija arī balta maika kā Mistam – balta. Viņi abi mīlēja baltus t-kreklus. Kājās viņam bija apspīlētas džinsa bikses. Saids pavisam atšķīrās un mīlēja kreklus un šlipses un tam visam pa virsu bija melna uz viņa augumu speciāli šūta žakete, bet kājās bija tajā dienā uzvilcis piespīlētas melnas bikses. Stouns bija citādāks viņam vajadzēja tikai krāsainu t-kreklu, lai visiem acis iet kvadrātā un pa virsu tam, viņam bija parasts rūtains – melns ar sarkanu krekls un kājās iešūti piespīlēti šorti un galvā cepure kā reperim.
Protams, viņi satika visus savus draugus, ko tur pazina un jau pētīja savus nakts medījumus ar kuriem padraiskoties. Tā bija vislabākā villa, kurā viņi varēja svinēt jaunu sākumu un vecā beigas. Salējuši jau pa glāzēm savu iecienītāko dzērienu gāja skatīties uguņošanu. Visi skaitīja līdzi, jo bija jau palikušas tikai desmit sekundes: „Desmit, deviņi, astoņi, septiņi, seši, pieci, četri, trīs, divi, viens!!!”. Visi saskandināja savas glāzes un bļāva: „Laimīgu Jauno gadu”. Neviens nedomāja neko sliktu un ballējās uz pilnu atdevi, dejojot ar meitenēm, uztinot vēl un salejot vēl stiprākus dzērienus.
Nākamajā rītā pēc trakās ballītes pirmais pamodās Stouns, kuram blakus gulēja divas skaistas meitenes – Sintija un Laura. Viņam nebija pat ne mazākās jausmas, kas pagājušajā naktī notika un viņa galva plīsa pušu. Viņš centās sameklēt kādu no saviem džekiem un pasperot dažus soļus izkāpjot no gultas aizķērās aiz kāda un nokrita un redzēja, ka tas ir Ralfs. Viņš centās Ralfu pamodināt, bet viņš nomurmināja: „Mammu vēl piecas minūtes”. Stouns iespēra viņam un teica: „Muļķi celies, Tu neesi nemaz mājās, ejam meklēt, kur Mists ar Saidu pazuduši!” Viņi izgāja uz lodžijas un prātoja.. kas pie velna vakar notika? Bet tad ieraudzīja lejā ārā guļam Saidu. Viņš gulēja zaļajā zālē ar pēdējo džina pudeli rokās. Viņi abi noskrēja lejā un pamodināja Saidu, kurš bija nesapratnē par to kāpēc viņš nav gulējis iekšā villā un atvēra džina pudeli, un izdzēra to pa sauso un jautāja ar saviebtu seju: „Kur ir Mists?” Stounam un Ralfam nebija paveicies, un bija izlādējušies telefoni, bet Saidam vēl bija ieslēgts telefons. Viņš zvanīja Mistam, izrādījās, ka Mists nemaz nav pat aizgājis gulēt. Mists pateica: „Pēc desmit minūtēm pie izejas, es piebraukšu.”
