Tātad šis ir mans pirmais raksts, tādēļ lūdzu nevērtējiet bargi un komentāros izsakiet savas domas.
Pirms sāku stāstīt gribu pieminēt, ka viss ko lasīsiet ir PILNĪGA PATIESĪBA un NEKAS nav izdomāts.
Mistiskais manā dzīvē6
73
0
Pēc savas māsas bērēm es naktī izgāju laukā ieelpot svaigu gaisu, bet tad ieraudzīju aiz neliela pakalniņa stāvam pelēku siluetu un šim siluetam pie pavadas bija suns. Pats dīvainākais ir tas, ka mana māsa nomira līdz ar suni autoavārijā. 
Mans vectēvs kara laikā uzbūvēja vecu mājeli. Kad es vienu vakaru tur ar lukturi gāju pēc drēbēm es paspīdināju un ieraudzīju bomzi. No bailēm aizskrēju prom ar visu veļu 
(tas tā lai kāds prieciņš rakstā būtu)
Reklāma
Mana skola ir celta uz veciem vācu kapiem. Reiz mēs palikām skolā pa nakti. Tajā brīdī skatijāmies filmu. Klusums. Pēkšņi trīs cilvēki nenormāli noraustijās un reizē pateica: tu dzirdēji?! Beigās viņi pateica ka dzirdēja, ka kāds ar kāju pie trepēm piesit..
Velviens notikums bija tajā pašā skolā. Mums bija klasesvakars un mēs visu laiku pa 5 stāvu vazājāmies. Un kamēr mēs gājām mums visu laiku gaisma raustijās, laigan pirms tam tā nekad nebija bijis.
Tad vel bija kāds lielāks notikums. Bērnībā man bija itkā neārstējama slimība, kā arī es biju ļoti liels huļgans 
Tādēļ mamma mani aizveda pie kāda dziednieka, kurš dzīvoja ļoti nomaļā vietā (pat nesaprotu kā viņa viņu atrada). Kad aizgāju pie viņa, tad viņš man lika apsēsties uz krēsla istabas vidū. Viņš pats stāvēja un mani itkā ar roku mani skenēja, tomēr man ļoti gribējās sakrustot kājas tā itkā kāds neredzams spēks tās spiestu kopā. Bet viņš neļāva to darīt, jo teica, ka tad neko neredzot. Pēc tam viņš lika man aiziet uz avotu pēc ūdens. Es aizgāju un atnesu. Tad viņš kādu pusstundu ap viņu būrās. Beigās viņš man atnesa to ūdeni un teica lai katru dienu padzeros nedaudz no tā. Es tā arī darīju. Kad aizgāju uz skolu es nevarēju nevienam iesist itkā kāds neredzams spēks mani turētu. kad biju izdzēris visu ūdeni, tad pazuda arī slimība.
Reklāma
Bija vēlviens notikums šajā pašā skolā. Mēs gulējām aktu zālē un pēkšņi dzirdējām ka nokrīt spuldzīte. Mēs ieslēdzām gaismu un redzējām, ka spuldzīte tiešām ir izskrūvējusies un nokritusi. Skolotājs domāja, ka mēs to esam izdarījuši un dusmojās uz mums 
Mums pie sienas stāvēja zīmējumi, bet pēc kāda brīža daži no tiem nokrita zemē.
Ja būs daudz ''+'' būs arī otrā daļa, jo manā dzīvē ir bijis daudz mistiskā.
Tev patiks šie raksti
