›

Milzu vilks. 13.daļa 14

30 0

Čau ^___^

Milzu vilka 13.daļa ir te :D
te pārējās daļas

Milzu vilks
13.daļa

„Tā arī es domāju, ka tu par to nezini. Viņa teica, ka tev pateikšot rīt.” Teilors iesmējās.

Marijas telefons sāka zvanīt. Viņa izvilka telefonu no džinsu kabatas un nospieda zaļo pugu.

„Kā velnu piemin tas uzraiz atnāk..” Marija iesmējās.

„Klausies mazā. Es rīt esmu ārā no slimnīcas. Izrādās, ka man ir īpašas spējas. Es spēju sevi dziedēt pašai to nezinot.” Keita bija priecīga.

„Tas ir lieliski saule!” Marija iesaucās.

„Tu man no rīt atnāksi pretī uz slimnīcu?” jautāja Keita.

„Protams.” Marija līksmoja un nolika klausuli.

„Keita?” jautāja Teilors.

„Jā. Iedomājies! Viņai ir īpašas spējas sevi dziedēt, pašai par to nezinot. Mums rīt jāaiziet viņai pretī.” Teica Marija. Teilors iesmējās, bet neko neteica. Viņi nonāca pie Marijas mājas durvīm. Atslēgusi durvis, viņi iegāja iekšā.

„Es ieiešu dušā.” Marija teica.

„Aha..” Teilors noteica.

Marija uzkāpa pa kāpnēm augšā uz savu istabu. Piegājusi pie skapja, viņa izņēma tīru apakšveļu, maiciņu ar mazu kaķīti virsū un pelēkas, platas treniņbikses. Viņa iegāja vannas istabā un noģērbās. Ielīda dušā un ātri nomazgājās. Viņa apģērbās un izķemmēja matus. Marija nogāja lejā. Teilors bija aizgājis uz virtuvi.

„Tev kaut ko uztaisīt?” Marija jautāja, iegājusi virtuvē.

„Tfu.. Nebiedē mani. Nē, gan jau pats atradīšu.” Teilors sacīja.

„Nu kā gribi. Man gribās maizīti.” Marija iesmējās. Viņa piegāja pie leduskapja un paņēma no tā maizes šķēli, sviestu un desu. Uztaisījusi maizīti, viņa apsēdās pie galda. Teilors bija sev uztaisījis siermaizītes. Abi ēda klusējot. Paēduši Teilors nomazgāja traukus.

„Varbūt paskatamies kādu filmu?Man ir daži dvd.” Ierosināja Marija.

„Ok.” Teilors piekrita. Marija aizgāja uz viesistabu un izvilka kasti ar dvd diskiem.

„Man ir „Dread”, „My bloody valentine”, „Boogeyman”, „Saw” un vēl kaut kādas.” Marija pārskatīja diskus.

„Šausmenes?” Teilors jautāja.

„Tu vispār gribi skatīties?” Marija iesmējās.

„Nē.” Teilors iesmējās.

„Super, es arī nē..” Marija smējās kā kutināta. Teilors atlaidās dīvānā. Marija apsēdās viņam blakus.

„Em...Marij...Tu to iepriekš domāji nopietni?” Teilors paskatījās uz Mariju.

„Ko? Ā... To ka tu man patīc? Protams, ka nopietni.” Marija pasmaidīja.

„Kā man ir paveicies..” Teilors novērsa skatienu no Marijas un iesmējās.

„Kapēc?” jautāja Marija.

„Kāpēc tu jautā? Tu esi skaista, gudra, mīļa un jāpiebilst labs vilks.” Abi smējās.

Teilors pieliecās tuvāk Marijai un maigi, bet tomēr kaislīgi viņu noskūpstīja. Marija aptina savas rokas ap Teilora kaklu. Visu nakti viņi nosēdēja viens otra skavās, pļāpādami par daudz dažādām lietām. Marija uzzināja, ka Teilora mammu nogalināja viņa tēvs, Volfeo līderis Martins. Teilros uzzināja, ka Marijas tētis nomira ar vēzi. Nakts pagāja ātri. Saldu miegu jauniešiem izbojāja telefona zvans.

„Hallo?” Marija miegaini jautāja.

„Marijuci tu vēl mājās?” jautāja Keita.

„Šit! Mēs aizgulējāmies.” Marija nolamājās.

„Labi... Paga.. Mēs? Marija! Tev viss man jāizstāsta!” Keita bubināja.

„Jā, jā! Vēlāk. Es jau skrienu.” Marija uzleca kājās un nospieda sarkano pugu telefona taustiņos.

„Kas tur?” Teilors samiegojies jautāja.

„Keitucis. Mums jāiet pakaļ.” Marija izskaidroja.

„Nē. Davaj, paguļam vēl.” Teilors īdēja.

„Teilor! Celies!” Marija nikni uzbrēca.

„Labi, jau labi. Ceļos.” Teilors piecēlās no dīvāna un apskāva meiteni no aizmugures.

„Teilor!” Marija teica.

„Labi. Tikai iedod buču.” Teilors iesmējās. Marija apgriezās, pasmaidīja un noskūpstīja puisi.

Viņi sataisījās un izgāja no mājas.

„Nāc.” Teilors pavilka meitnei aiz rokas uz kaimiņu mājas pusi. Viņi pieklauvēja pie durvīm.

„O! Teilor.” Durvīs parādījās pusis, mazliet vecāks par Teiloru.

„Džon, aizdod moci.” Teilors uzreiz ķērās pie lietas.

„Lūdzu, tikai vajag sveiku un veselu atpakaļ.” Džons pieminēja, dodot atslēgas.

„Protams.” Teica Teilors un aigāja uz garāžu. Ataisījis garāžu, tur stāvēja divi lieli kawasaki motocikli. Viens bija dzeltenā ar melnu krāsā, bet otrs-sarkanā un melnā.

„Ei tu nost. Tie abi pieder viņam?” Marijai nebija citu vārdu. Viņai vienmēr bija patikuši motocilki, jo kādreiz viņas tētis viņu vadāja ar savu kawasaki.

„Es varu braukt ar sarkano?” Marija jautāja pārlaimē.

„Ko? Tu māki braukt ar moci?”Teilors bija pārsteigts.

„Protams. Manam tētim piederēja kawasaki, bet kad viņš nomira mamma pārdeva.” Marija stāstīja.

„Es aiziešu pēc otras atslēgas.”Teilors nevarēja atteikt Marijai, kura tagad izskatījās, kā mazs bērns, kurš zin tikai vienu vārdu – gribu. Teilors atgriezās ar atslēgu. Abi iedarbinājuši motociklus, uzsēdās virsū. Viņi izbrauca no garāžas un traucās pa ielu. Vējš sitās Marijas matos. Sajūtas bija labas, bet maitenei tas atgādināja par tēti. Pār vaigu noritēja asara. Marija ātri to noslaucīja, bet aizmirsusi, ka stūri jātur ar abām rokām, nedaudz nogrīļojās, bet tomēr noturējās. Teilors to neievēroja. Drīz arī viņi nonāca pie slimnīcas.

„Es uziešu. Tu paliec, ok?” Marija jautāja. Teilors tikai pamāja ar galvu. Marija ieskrēja slimnīcā. Viņa bija atcerējusies, ka Keitas palāta bija otrajā stāvā, tāpēc uzreiz devās uz turieni. Simtu trešais, simtu ceturtais, simtu piektais, simtu sestais. Tā bija Keitas palāta. Marija iegāja simtu sestajā palātā. Keita bija jau sakrāmējusi mantas, kaut viņai bija tikai viena maza mugursoma.

„Marijaaa!!” Keita iesaucās un apskāva meiteni.

„Tu viena?” jautāja Marija.

„Es negribēju teikt mammai par visu šito.” Keita nokāra galvu un turpināja „Es nevaru palikt pie tevis līdz dzimenei ieskaitot?”

„Protams! Tikai... Ē.. Nu...” Marija centās pateikt par Teiloru, bet Keita viņu pārtrauca : „Tad ideāli!” Keita paņēma somu un draudzenes devās ārā no slimnīcas.

„Čau!” Teilors iesaucās, ieraudzījis Keitu.

„Čau. Vou.. Mēs uz močiem?” Keita staroja.

„Džona moči.” Teilors atbildēja.

„Keita tu ar mani uz sarkanā.” Marija teica. Meitenes uzsēdās uz sarkanā, bet Teilors uz dzeltenā moča. Viņi iedarbināja motociklus un devās uz Marijas māju.

Viņi piestāja pie Džona mājas. Džons viņus ielaida garāžā. Atstājuši motociklus, draugi devās uz Marijas māju.

30 0 14 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0