Jau aptuveni 2gadus esam draugi runājam un stāigājām kopā gadu un es par tevi uzzināju pietiekami daudz,lai varētu tev pateikt tu man patiešām patīc un tur neko nevar mainīt,bet vienā jaukā dienā tas viss beidzās mūsu draudzība pagaisa kā mākonis pēc negaisa.....Tavi draugi par mums palaida baumas un nākamajā nedēļā tev jau bija cita un tas manu sirdi sāpīgi iedragāja.Es izlikos,ka mani tas nesatrauc visiem sakot,ka man ir vienalga,bet tā nebija,nevarēju beigt par tevi domāt un tā gāja nedēļas un sevi piespiedu pie domas un ar to apradu,ka ir arī citi cilvēki uz pasaules un tu nēesi vienīgais.Biju jau aizmirsusi tevi līdz tu mani sāki vērot no sava dzīvokļa loga un atkal sākās viss no jauna domas par tevi galvā un nespēju otru reizi tās izmest no galvas......Bet kad tevi ieraudzīju pirms pāris dienām es kko sajutu,tās bija neaprakstāmas sajūtas kas mani pārņēma Tu man pateici,ka tev patīku un gribi ar mani būt kopā un tad noskūpstīji mani,tas bija tik labi no tās dienas esmu atkal laimīgāka nekā agrāk un smaidu vairāk.Paldies:*
Tev patiks šie raksti
