Mīla kā roze V.Šekspīra lugā "Romeo un Džuljeta"
Mīlai ir tik daudzi veidi: mīlestība pret bērnu, pret draugu, pret tuvāko. Arī rozes ir dažādas – dzeltenes, sarkanas, baltas. Tomēr gan mīlestībai, gan rozēm ir kas kopīgs – tās silda mūsu sirdis, liek mums pasmaidīt un ar smaidu uz lūpām ieelpot patīkami dzestro pavasara gaisu.
Romeo ir ērkšķi, Džuljeta ir roze. Roze, kas plaukst, roze, kas ar katru dienu smaržo arvien spirgtāk. Romeo ir ērkšķis, kas papildina rozi un dara to jo skaistāku. Viņi kopā rada mīlu.
Viljams Šekspīrs ir teicis, ka "kam jānotiek, tas būs".
Tas bija likteņa pirksts, kas saveda kopā Romeo un Džuljetu, jo roze bez ērkšķiem nav roze.
Ja nebūtu Romeo, tad Džuljeta paliktu kā vientuļa, naiva un blāva puķe, tomēr viņu mīla pārvērta viņu par rozi.
Katrā mīlestībā ir asumi, katrai rozei ir dzeloņi, kas spēj ievainot, tomēr tie tikai padara šo rozi skaistāku un dzīvīgāku. Romeo un Džuljetas mīlestība bija ērkšķu piepildīta, tomēr tie tikai stiprināja viņu mīlestību, padarīja to neuzvaramu. Mīlestības dēļ viņi dzīvoja un cīnījās.
"Kā jūra bezgalīgs ir devums mans."
(V. Šekspīrs.)
Mīlestībā vienmēr būs kas jāziedo. Romeo un Džuljetai bija izvēle – mīlēt neprātīgi, neskatoties ne uz ko, bai tomēr ļaut rozei novīst un ērkšķiem nokrist.
Viņi necentās mākslīgi veidot šo mīlestību, arī roze auga bez ķīmiska mēslojuma. Tas bija laiks, kas pilnveidoja viņu mīlestību, atnesa ērkšķus un ziedus, bet tas arī aiznesa sārtās lapas un dzīvīgo smaržu. Laiks, ko viņi varēja pavadīt kopā, bija nepielūdzams.
"Tā dzīva būs un degs pat liktens tiesas dienā."
(V. Šekspīrs.)
Šajā saulē Romeo un Džuljetas mīlestībai nebija lemts turpināties. Pienāca diena, kad viņiem vajadzēja šķirties no ziediem, dzīvības pilnajām lapām un saules gaismas, tomēr mīlestība nebeidz elpot, viņi juta tās dvašu visos laikos.
Liktenis nespēja izraut zaļo, spēcīgo sakni no zemes, tas nespēja pārraut ciešo saikni, kas virmoja starp rozi un ērkšķi. Starp Romeo un Džuljetu. Tā bija tikai zīme, ka viņiem jāturpina ceļš savā mīlestībā.
Vēl tagad rozes ērkšķi svilina tās garu, lai neļautu aizmirst par to saldu smaržu, ko rada mīlestība.
Mīla bez ērkšķiem nav mīla. Roze bez ērkšķiem nav roze. Vai redzat saikni? Romeo un Džuljeta redzēja, tieši tāpēc viņu mīla ir dzīva kā roze visos laikos.
Vēlējos arī izveidot kādu rakstu. Man šķita, ka pašas rakstīts literārs darbs būtu ideāls iesākums maniem rakstiem.
Šis darbs ir tapis literatūras stundā, kad bija jāraksta domraksts par tēmām, kas saistītas ar traģēdiju "Romeo un Džuljeta".
Ja interesē vērtējums, tad par literatūras daļu saņēmu 10, jo bija mazliet interesantāka kompozīcija, kā arī par latviešu valodu 10, jo izdevās visu pateikt jauki un bez kļūdām.
Domraksts varētu saistīt arī tos, kuri varbūt šo traģēdiju nemaz nav lasījuši.
Gaidīšu konstruktīvu kritiku un atsauksmes
Diemžēl neatradu opciju, kā var ievadīt jaunu atkāpi uzreiz nākamajā rindā, tāpēc darbojos ar ENTER. Cerams, ka tas neapgrūtinās lasīšanu. :)
