Miglas Trīsas. [5]7

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Miglas-Trisas-4/721249


- Ak, Kungs. - kad esam apstājušies pie kādām nomaļām durvīm, Eliots manāmi kautri nosaka. - Ar Tevi būs baigās problēmas, meitenīt. -

- Piedod. Tas bija spontāni. - sajūtos kā vieglas uzvedības meitene, no lētām televīzijas pārraidēm. Es nevēlos tāda būt. - Man žēl. Ļoti žēl. -

- Kāpēc Tu atvainojies? - gaisīgi viegli smiekli pavada viņa nākošos vārdus. - Tas bija forši. Mums vajadzētu atkārtot. - Kautkur dziļi, dziļi dvēselē, arī es to vēlos. Bet tas nav iespējams. - Bet tas ar ko Tu runāji, bija Džaspers Kleins. Džaspers. Kleins. Vai Tu vari iedomāties? Viņš ir dievs, Stella. Dievs. - paceļu uzaci un tēlotā vienaldzībā nosprauslājos. - Beidz, ja? Runā, ka viņš ir bijis slepainais aģents, kādā sepenā spiegu iestādē, zem Parīzes. Viena čalis man reiz stāstīja, ka viņš ir izbēdzis no cietuma. Ja Tu redzētu cik labi viņš kaujās. Vienreiz viņš man salauza degunu. -

- Ja mēs tiko nebūtu skūpstijušies, tad man šķistu, ka esi gejs. - Eliots uzmesdams man šaudīgi ātru skatienu, paver durvis un ātriem soļiem ievelk mani pelēkajā telpā. Šīs istabas izkārtojums ir līdzīgs mūsējajai, tikai pie dienvidu puses sienas, vienā rindā ir sakārtotas trīs, nekārtīgi saklātas gultas, uz kurām nomestas, vienkārša izskata, melnas drēbes. - Viņi noteikti ir tualetē. - Eliots vienaldzīgi nosaka, ieraudzīdams manu izmisušo skatienu, viņš paskaidro. - Tur ļoti labi var apslāpēt cigaretes radīto dūmu smārdu. - neko neteikdama sekoju uz kādām maza izmēra durvīm, tās paverot atklājās visai dīvains skats. Telpa ir maza un tajā ir ietilpinājušies trīs, cieši saspiesti cilvēki. Kāda smalka meitene, ar tumši ziliem, īsi apgrieztiem matiem, ir nometusies uz miklās zemes, abās rokās turot divas, gandrīz izdedzinātas cigaretes, kāds kalsns aziātu puisis, ar ogļu melniem matiem un patīkamiem sejas vaibstiem ir apsēdies uz tualetes poda vāka un paļāvīgi sacēlis kājas uz vecās veļasmašinas. Pret flīžoto sienu ir atspiedies kāds melnu kapuci ieskāvies stāvs. Kad ienākam, viņš atraujās un norauj kapuci, atklājot bālu, izteiksmīgi neizteiktu seju. Viņam ir gaišs skatiens, bālas, gandrīz nemanāmas uzacis, mirdzoša āda un izteikti kauli. Uz bālā kakla atklājās sarežģītos rakstos savīti tetovējumi, pieņemu, ka tie turpinās arī uz auguma.

- Aizver durvis. - zilmatainā meitene smeldzīgi iespiedzās un dramatiski sarauc uzaci. Attopos, ka apmulsusi stāvu durvju ailē un laižu ārā dūmakaino gaisu. Iespraucos šaurajā telpā un aiz sevis stingri aiztaisu durvis. Gaiss ir kā necaurspīdīgs miglas aizskars, man ir grūti saskatīt savas plaukstas. Klusums ieilgst un sabiezē. Neomulīgi sarosos un sāku nervozi kodīt lūpu. - Nu? - zilmate jautri sarosījusies, iesaucās. - Tu mūs neiepazīstināsi ar savu jauno draudzenīti? -

- Tā ir Stella- Ledus Princese. - Eliots uzmesdams man gurdu skatienu, uzjautrināti iesāk. Bālais zēns ieinteresēts paceļ galvu. - Nonākusi pie mums nezināmu iemeslu vadīta. - Eliota vārdi liek aziātu puisim skaļi iesmieties. - Tā ir Luna, mēs viņu saucam vienkārši par Zobgaļsīli. - zilmate laipni paceļ roku un pamāj. - Viņa aizdedzināja cilvēkiem pilnu lielveikalu, viņai ir traki uzstājīgs uguns fetišs. Malace. - Eliots runā ar vārdos neaprakstāmu vieglumu, itkā šķietami runātu par gaidāmo laiku vai skolu. - Tas ir Hjūdžins. - Eliots ar vieglu galvas mājienu norāda uz melnmataino aziātu zēnu. Viņš tēloti gurdi atmet ar roku un iesmejās. - Viņš ir galīgi traks, uzlauza Savienoto Valstu slepenos failus, es saku, galīgi traks. Viņu sauc par Nāvi. - uzmetu šaudīgu skatienu zēnam, viņa smaids vairāk atgādina enģeļus un atdzimšanu, ne nāvi. - Un tas ir Stefans Renaldo III. Saukts vienkārši par Liesmu. Jau tup šeit četrus gadus, bet neviens nezin par ko. Lūk šie ir sarežģīti gadījumi, princesīt. - Eliots nometās blakus Zobgaļsīlim un iededzinājis kādu bālu cigareti ievelk to sevī.

- Vēlies? - Zobgaļsīlis nevainīgi iejautājās, gaišajā sejā nomirdz sārtā cigaretes liesma. Pieliecos un izņēmusi nāvi no meitenes rokām ievelku dūmus sevī. Pēc laika, kutinošas sajūtas pavadīta izlaižu tos ārā. Līdz ar šo dūmu, neapzināti sākās mūsu klusā savienība.