Miglains atspoguļojums2

solīds vakars uzvalks, cilvēku drūzmas
meiteņu smaržas un tā rūmes pamaz
nepacietīgi skati, roka gar roku trinās
dažiem jau tad neķītras domas zemapziņās

burvju dzira balta, kaktiņos slēpta
citam dārgāka, citam pavisam lēta
bet saturā vienlīdz vērta - iedarbīga
un līdz maģiša ieslēgšanai pataupīta..

sākums tāds lustīgs, pats ar viņš bij kustīgs
sagrieztas maizītes un dejām garīgais uztīts
pāris dejas un jau vairumam laimīgākas sejas
ar laiku attinamas aiz vien retākas kadru slejas

nemanot, nenojaušot jau prasās svaigu gaisu
gar ārpuses sienām nelielu pastaigu laisku.
tur redzams, ka citi nevalda savas rokas
citam vienalga, bet cits tikmēr mokās

daile un reibums maitā sajūtu gammu
nav nemaz tik vēls, bet jau prasās uz miegu
rīcība tālāk virzās uz stūri
un ar acīm ciet jau uz visu notikušo lūri

pateicības dzirkstele ieņem acss zīlīti Tavu
tiem draugiem, kas upurēja laiku savu!