Ko te daudz vervelēt....
otrā daļa ir uzdrukāta.
2. daļa
Attapos no negaidītā pārsteiguma tikai tad, kad jau karsta kafija sāka līt uz maniem pirkstiem, pāri sažņaugtajai plastmasas krūzītei.Agate mani paņēmai aiz pleciem un mierīgi nosēdināja uz krēsla, kuru pati tikko bija atbrīvojusi.
" Kas nupat notika?'' es pacēlu acis no krūzītes, kurai vienā malā bija izveidojusies pamatīga plaisa, no tās kafija pilēja man uz ceļiem.
" Tu laikam atmodināji Pūķi,'' Agate drūmi atbildēja izņemdama man kafiju no rokām, saturu izliedama izlietnē un krūzi izmesdama mēslainē. Tad viņa pastūma citu krēslu un apsēdās uz tā tieši man pretī.
" Kā es tagad rādīšos viņam acīs? Visa diena paies kā uz adatām, ka tik neizdaru kaut ko ne tā, ka atkal neizgāžos....viņš...viņš...viņš taču mani atlaidīs!''
" Neatlaidīs gan!'' Elisone pārtrauca manas šausmas, " viņš to nemaz nevar. Viņam nav tādu tiesību!"
''Bet nosūdzēt viņš mani var, es taču strādāju viņa stāvā, tādi kavētāji kā es viņam nav vajadzīgi.''
" Taču viņš neriskēs meklēt jaunu fizioterapeitu, tādus šiten nav viegli atrast.'' Elisone centās novirzīt manas domas labākā gultnē.
Tur nu man viņai bija jāpiekrīt. Es paskatījos uz Elisoni, viņa man mundri uzsmaidīja un saspieda manu plaukstu, tad piecēlās un sacīja:'' Man tagad jāskrien pie Bertolda kunga. Vecais vīrs ar sirds krampjiem pamanījies nokļūt slimnīcā jau trešo reizi.''
Tad viņa pagriezās un pirms aiziešanas pamāja man:" Lai tev veicas ar Pūķi.'' un izspraucās ārā pa durvīm.
Es pagriezu galvu pret pārējām meitenēm, viņas visas kā piekaltas skatījās manī. Es nopūtos.
" Laikam tagad jāiet, pirms kāds nav sācis sūdzēties, ka nav dabūjis savas brokastis.'' es piecēlos no krēsla, pakāru savu mēteli vietā un sekoju Elisones piemēram, izejot cauri durvīm. Pārējās meitenes man sekoja.
Izgājusi uzgaidāmajā telpā, taisnā ceļā devos uz reģistratūru, kur krēslā sēdošajai Neringai palūdzu savu dienas plānu. Astoņos man bija jādala bērnu korpusā brokastis, pēc pusstundas, jādežūrē otrajās stāvā, tad vēl šis tas........un 15.30 jābūt uz tikšanos Dr. Dekstera kabinetā.
Man acis iepletās palši kā grāmatu vāki. Nu nē, es uz turieni neiešu, lai vēl sanāk kāda aizķeršanās, viņš mani dzīvu bez sāls apēdīs. Bet neiet arī nevarēja, tad uzreiz nodos administrācijai, un es no šejienes lidošu ārā kā korķis no pudeles, vienalga esmu laba fizioterapeite vai nē. Nodomāju, ka citas izejas man nav, būs vien jāiet.
Apskatījusi sarakstu līdz beigām, pasitu to padusē un aizsoļoju uz slimnīcas virtuvi, kura nemaz nebija tik slikta kā visiem parasti liekas. Ēdiens šeit bija tīri garšīgs.
Iegājusi iekšā, es no stūra izstūmu ratiņus un piebraucu tos pie letes, kur sakrauts traukos jau stāvēja mazo bērnu ēdiens. Hestere, kura šobrīd cītīgi cilāja pankūkas uz pannas man uzmeta pētošu skatienu.
" Atkal nokavējies, ja?''
" Nemaz nerunā, dabūju kārtīgu brāzienu, bail pat pēcpusdienā uz tikšanos pie Dekstera iet."
Hestere iepleta savas zaļās acis tik lielas kā pogas.
" Ko ta šis gribēja, ka jau tik oficiāli? Plānotājā ar ierakstīja?''
Parslidināju pār leti balto tafeli uz viņas pusi, tad no letes un sāku krāmēt ēdienu uz ratiņiem. Hestere ziņkāri pārliecās pāri lapelei.
'' Tieši pēc otrā pārtraukuma, būs uzņēmis spēkus,.. redzēs, kas tur būs.''
Atvadījos no Hestrees, paņēmu plānotāju un salvetes un devos ar ratiņiem ārā pa durvīm, Hestere man aiz muguras novēlēja veiksmi.
Rīta cēliens kopumā pagāja mierīgi, neskaitot, nebeidzamos naidīgos skatienus no Dekstera un vienas neapmierinātas kundzes sūdzībām par nepiemērotām ziepēm viņas ādai.
" Kā gaja šodien?'' Agate pēc otrā pārtraukuma man jautāja, tā, it kā, diena jau būtu galā.
" Tā neko,'' atbildēju tukšojot otro kafijas krūzi, ''uzņemšu spēkus gājienam pie Pūķa. Tagad tikai piecas minūtes atlikušas.... galvenais ir neeenokave-et!''gari izstiepu pēdējo zilbi.
" Labi, pareizi, uzņem iegšējos resursus, tev tie noderēs," Agate iesmējās, bet ieraudzījusi manu skatienu, pacēla rokas pret griestiem un izsaucās,'' piedod.''
Vairāk laika man nebija viņā klausīties, paņemu savu mapi, pildspalvu un telefonu un uzsāku šausmu gājienu uz Dekstera kabinetu.
Vai taisīt nākošo daļu?
