Pārsteigumā atklāju, ka visu laiku aizmirstu, kura šī daļa man ir pēc kārtas, bet tas nekas.
Lasiet un ēdiet cepumus!
'' Un, ko tagad tas nozīmē?'' Pols nostājies man blakus pie mašīnas noplikšķināja rokas gar sāniem.
'' Nezinu, nezinu! Pol, ko mēs tagad darīsim?'' es asarām acīs skatījos viņā, nezinādama kur likties no uztraukuma, man sāka niezēt rokas.
'' Klau, piezvani viņai, kaut kur jau viņi ir. Viena pati viņa tavu guļošo tēvu aizstiept nevarēja.''
'' Tu domā kāds viņus aizvedis? Vai tēvs pamodies un abi nolēmuši iet prom?'' es, trīcēdama biju noplēsusi vaiturpat no kauliem visu ādu.
'' Nomierinies, tu sev dari pāri.'' Pols saķēra mani aiz rokas un piespieda sev klāt. Un kā par brīnumu drebuļi drīz vien pārgaja.
'' Kaut kāds murgs.'' viņš čukstēja man ausī, pieglausdams savus kutinošos matus man pie sejas,'' bet mēs tiksim ar visu cauri. Es apsolu.'' Viņš atliecās un nobučoja manu auksto pieri.
Es izvilku telefonu un drudžaini spiedu pa taustiņiem līdz dabūju mammas numuru un sāku zvanīt.
Telefons sauca signālu, bet neviens necēla, arī melodiju tuvumā nedzirdēja. Pols staigāja ap mašīnu un apstājies tai pakaļgalā pielika plaukstu pie pieres un kaut kur vērās tālumā.
Caur eglēm parādījās cpilgtas gaismas jūklis, kas ātri tuvojās mūsu virzienā, bet es to neredzēju, jo biju aizņemta ar zvanīšanu. Pēkšņi Pols saķēra mani aiz rokas un āri atrāvis vaļā mašīnas durvis, iestūķēja mani iekšā, pats zvēra ātrumā aizmetās uz pretējo pusi, un, iedarbinājis mašīnu, strauji izgrieza to no sānceļa un aiztraucās pa šoseju projām.
'' Pol, bet mani vecāki!'' bauroju kā negudra un mētājos ar rokām un kājām pa mašīnu.
'' Man šķiet, es zinu kur viņi ir,'' viņš centās pārkliegt mani,'' bet es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tā tur mašīna mēģināja mūs notriekt!''
'' Tu dzirdi ko tu runā?'' es elsodama no dusmām teicu.
'' Kā tev liekas? Jā, pilnīgi noteikti! Tev šķiet viņš tāpat vien brauca uz mūsu pusi? Protams, ka nē!'' Pols dusmās dauzīja pa stūri, it kā uzsvērdams savu vārdu patiesumu un nozīmīgumu.
'' Labi, viss man nav ko teikt!'' es iebļāvos un sakrustojusi rokas uz krūtīm apklusu pavisam.
Tā mēs abi braucām. Es bailēs un dusmās iekšēji trīcēdama, Pols-dusmīgi bungodams pa stūri. Aiz loga sārtojās debesis un drīz gatavojās uzlēkt saule. Paskatījos sev pār plecu, kur lejā uz mašīnas grīdas gulēja soma ar četrām termokrūzēm. Izvilku zaļo un melno, un, katrai atskrūvējusi vāciņu, apskatīju saturu iekšpusē. Kafija vienā un baltās sokolādes dzēriens- otrā .
'' Tev ko, kafiju vai balto šokolādi?'' es raukdama pieri blenzu krūzītēs.
'' Izvēlies tu sev pirmā.'' Pols, mazliet nomierinājies pēc dusmām, uzmaidija man.
Paņēmu sev kafiju melnajā termokrūzē un ieliku Pola šokolādes dzērienu nodalījumā pie ātrumkloķa.
Paņēmu no somas matu gumiju un sasēju izspūrušos matus astītē, tikmēr Pols mani vēroja.
'' Zini, man vienmēr ir paticis, ka meitenes sasien matus astītēs,'' viņš stāstīja, '' tad man liekas, ka beidzot ir pipildījies mans sapnis par karsējmeitenēm.''
Es iesmējos pilnā kaklā un uz brīdi aizmirsu visas radušās problēmas, bet atkal un atkal tās atausa atmiņa, un, kā melna nakts uzgūla maniem pleciem, it kā censdamās mani nospiest un satriekt zemē pīšļos. Es sildīju rokas pie kūpošās krūzītes un skatījos laukā pa logu uz saulē vizošajām egļu galotnēm.
Mašīnu kļuva aizvien vairāk, jo visas traucās uz pilsētu, katra savās darīšanās. No meža izskrēja raibs zaķis un ļekatoja gar brauktuves malu pārdesmit metrus mums priekšā. Pēc brīža no tāspašās puses izšāvās balta maza radība, kas dieba zaķim pakaļ, garu sarkanu saiti aiz sevis vikldama. Tas bija kaķis. Tas bija Morics.
Pagriezu galvu, lai tektu, ka tas ir Morics, bet Pols jau grieza malā, uzacis saraucis.
Paskatījos atkal uz ceļu un arī saraucu pieri, jo pa ceļu aiz zaķa un kaķ, skrēja arī divi cilvēki.
'' Ko tu neteiksi, Dievs ir žēlīgs,'' Pols spurkdams pļāpāja,'' vismaz tavi vecāki ir atradušies.''
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
1950. gada 13. aprīlis. Kādas vietējās avīzes raksts pēdējā slejā.
<< Šonedēļ galvaspilsētas nomaļākajā rajonā miruši atrasti seši cilvēki. Izmeklētāji veica sekciju, un ziņo, ka slepkavības nav sava starpā saistītas un mirušos vieno tikai darba vieta, kurā tie strādājuši. Visi atrastie piederējuši pie darba spēka kādā vietējā apģērbu ražotnē '' Smailers& lavander'' , kuras preikšniecība nekādas precīzas norādes sniegt nevarēja.
Visticamāk darbojas kāds slepnes grupējums, par kuru policija šobrīd veic izmeklēšanu.
Policija sola visdrīzākajā laikā atrast vainīgos un saukt tos pie atbildības.>>
