Ja šis nesavāks vismaz 10 plusus, tad nākošās var arī nebūt. Ceru, ka patiks c:
No rīta pamostoties man sāpēja galva, tāpēc nedaudz pietēlojot pārliecināju tēti, ka man jāpaliek mājās. Arī Vika negāja uz skolu. Viņa man piezvanija ap pusdienlaiku.
-Ak dievs..-viņa murmināja un stenēja, itkā mirtu.
Es smējos.-Ha! Kas vakar notika?
-Es neko neatceros, labāk atnāc pie manis, man ēst ļoti gribas, bet nav spēka uztaisīt..-viņa knapi izdvesa skaņas.
-Labi, bet es itkā esmu ļoti slima..
-Vienkārši nāc.-viņa noteica un nolika klausuli.
Es ātri iegāju dušā un izmazgāju matus. Centos visu darīt cik aši, cik vien varēju, jo negribēju, lai Vika nomirst badā. Katram gadījumam, ja man jāskrien ātri atpakaļ, jo tētis brauc mājās, es savandīju gultu, lai izskatās, ka esmu tur gulējusi visu dienu un ielēju nedaudz pienu bļodiņā - lai izskatās, ka esmu ēdusi pārslas. Esmu tik gudra, zinu, jā.
Biju jau pie Vikas mājas durvīm. Es klusi iegāju iekšā. Vikas māja vienmēr ir piedrazota, paklājs tiek izpurināts labi ja reizi gadā, bet tas netraucē man ar Viku būt labākajām draudzenēm. Mana mamma vienmēr liek man sakārtot visu māju, ja Vika nāk pie manis, bet viņai neinteresē majā - galvenais, lai ir ēdiens.
-Beidzot, cik man ilgi jāgaida..-viņa bļāva. Es iegāju viņas istabā, kura bija nekārtīgāka nekā vakardien.
-Kāpēc tev te ir tāds kara lauks?-es sarāvu degunu un iztēlojos, ka te smird, bet te patiešām smirdēja pēc 'Rolton' zupas un es atvēru logu.
-Uztaisīsi tēju?-viņa smaidija.-Lūdzu..
Es uztaisīju mums abām piparmētru tēju - Vikas mīļāko.
-Kas īsti vakar bija, kapēc tu ar tiem puišiem tur biji un jā..?-es izprašņāju viņu.
Vika grasījās stāstīt, kad es piebildu: -Man mamma ir slimnīcā,bet viņai viss kārtībā.
-Kaaaaaas?-Vikas acis bija lielas un balss aizsmakusi.
-Auksts asinsspiediens, tas viss-es centos izklausīties pēc iespējas mierīgāka.-...stāsti, narkomāne!
-Es neesmu narkomāne, beidz..-viņa noteica un mēs dzirdējām ārdurvis noklaudzam. Es sabijos. Vika saķēra pieri.
-Man apskatīties?-es čukstēju. Manas rokas trīcēja un es gandrīz izlēju tēju.
-Es aiziešu..-viņa atbildēja un izrausās ārā no segām. Es ātri pārklāju viņas gultu.
Vika atnāca atpakaļ un sāka smieties.
-Tu atkal smejies...-es arī sāku smieties.
-Laura.. tur..-viņa centās izdvest skaņas, bet tikai plātija rokas un gandrīz nogāza tējas.
-Kas, saki taču?-es paliku dusmīga.
-Dāvis ar Reini..-viņa smējās.-Viņiem ir rozā šorti.
Es biju izbrīnīta, bet tomēr smējos.
-Viņi nāks iekšā?-es jautāju.
-Nē, es saģērbšos, tu ej pakavē viņiem laiku..
vnk
