Sveiki visiem!:))
Te arī nākošā un pēdējā mana stāsta nodaļa.
Atvainojos par kļūdām!:)
Ceru, ka patiks...
Tieku steidzīgi sagūstīta, taču tik pat steidzīgi es no gūsta atbrīvojos. Un tā notiek vēl neskaitāmas reizes. Manas acis lēnām aizmiglojas un es sajūtu asaras uz saviem vaigiem. Spēki izdziest, taču pēdējā brīdī es saņemos. Sapurinu sevi un ar vienu sitienu iznīcinu vairākas melnās ēnas. Nu jau dusmas ir pārņēmuša manu prātu, spēku un domas. Prātā skan tikai viens:
`Iznīcini viņus!` tā ir sveša bals, taču tik draudīga. Tieši tā man dod spēku un drosmi cīnīties un nepadoties, taču arī tas nav uz ilgu laiku. Sāku kamt pēc gaisa un kāds mani nogrūž zemē. Sāku slīdēt pa nelīdzino virsmu līdz atsitos pret kaut kādu stabu. Saraujos čokurā un aizveru acis.
“Nē!” izdirdu balsi, kuru es pazīstu. Tā ir Simonas balss. Cenšos piecelties, taču pat tam man nepietiek spēka. Vienkārši visa mana enerģija ir izsūkta.
*** ***
“Nē!” tā meitene skaļi iekliedzas pamanījusi savu baiļu patieso iemeslu. Ap viņas rokām mirgo spēcīgs zebens un meitene metas cīņā. Kādai no masīvajām ēnām izdodas Simonu nedaudz savainot un meitene sāpēs iekliedzas, taču pirms viņa paspēj mesties cīņā visās briesmīgajās ēnās ietriecas ugunīga zibens strēle un iznīcina visus šos briesmoņus. Pirms meitene paspēj kaut ko lādzīgu izdomāt dēļ nesen notikušā notikuma viņa sevī sajūt sen aizmirstu sajūtu. Tāda sajūta viņai bija ļoti, ļoti sen. Simonai šķiet, ka tā sajūta nav bijusi vairākus gadus, taču patiesībā tā nav nemaz tik sena.
**** ***
Un pēkšņi klusumu pārtrauc kliedziens. Ne jau tāds, kad kāds no nezvēriem tiktu iznīcināts, bet gan tāds, kas liecina par sāpēm, cilvēka, kuras šoreiz nāk no Simonas. Nezinu cik kritiskā stāvoklī mana draudzene ir, taču es to tā nevaru atstāt. Mana cīņa ir zaudēta, man nav iespēja izdzīvot, bet, ja es sakopošu visus spēkus nebūs jāmirst citiem.
Un tā es sakopoju savus pēdējos spēkus un sameklēju visstiprāko burvestību kādu vien no pērles var iegūt. Es miršu un es to zinu. Es miršu tā vai tā, bet jautājums ir - kā es miršu? Es varu nomirt atstājot savus draugus nezināma likteņa varā un es varu viņus pasargāt... uz mūžiem... tikai maksa ir diezgan skarba. Tas prasīs manu slimo dzīvību, dzīvību, kuru būtu iespējams pasargāt, taču es tā nevaru. Milzīga koncentrēšanās un apziņa, ka tam tā būtu jānotiek agri vai vēlu palīdz man izpildīt visstiprāko burvestību, kāda vien ir redzēta pērles vēsturē. Es upurēšos, lai uz mūžiem pasargātu ne tikai savus draugus, bet arī visu pārējo tautu no nezvēriem, spokiem, zombijiem un visa pārējā. Es miršu tā vietā atstājot pasauli kurai ir iespēja kļūt labai. Atstāt drošībā savus tuvos un tālos. Pasargāt visus un tikai šoreiz vienu vienīgu reizi nešķirot savus draugus un ienaidniekus. Paglābt visus, jo tā ir pareizi un tā vajag. Tā būs pēdējā mana burvestība, pēdējie vārdi, pēdējās domas un pēdējais labais darbs. Pār vaigiem sāk ritēt milzīgas asaras un es pēdējo reizi sajūtu pērles pukstus sevī. Kad es nomiršu, tā nonāks pie Simonas – drošībā. Es upurēšos, miršu Mēness zemes, draugu un visu pārējo labā. Un tad es skaļi un konkrēti nozibinu buramvārdus pār savām lūpām un pēdējais ko pamanu ir tas, ka pērle sāk starot. Iekrītu mīkstajā zālē un mani visu apņem tumsa tukšums un šoreiz uz mūžiem. Tagad, lai vairs nekad neatgriestos šajā pasaulē, jo tā būs labāk. Tumsa pārņem arī manu prātu un saikne ar pasauli pazūd – Uz mūžiem.
*** ***
Un tad Simona atceras šīs sajūtas. Tās bija tad, kad meitenei vēl bija pērle, kad viņas labākā draudzene spēja dzīvot pati. Kad Denīzei pašai bija sava sirds.
“DENĪZE!” atskan izmisuma pilns bļāviens un Simona ātri uzmeklē savu draudzeni. Meitene zin, ka viņai palīdzēt vairs nevar nekādi un nekad. Simona paskatās debesīs un aižmiedz acis. Pār viņas vaigiem sāk ritēt tieši tādas pašas asaras kādas bija Denīzes pēdējās asaras, diemžēl Simona nezin, ka tās būs viņas, cilvēka, pēdējās asaras. Šīs ir Mēness asaru pērles asaras, kuras var piedzīvot tikai vienu reizi mūžā kā, pēdējās. Atkāpsies dažus soļus no draudzenes, Simona savā bikšu kabatā sāka meklēt telefonu. Pēc brīža apgriezusies otrādi meitene pamana spožas auto lukturu gaismas, kas apžilbina Simonas acis un nākamajā mirklī no viņas pasaule sabrūk....
