Sveikiņi!:))
Te arī nākošā daļiņa manam darbiņam. Sorry, ka tik ilgi bija jāgaida.
Atvainojos par kļūdām!:)
Gaidu jūsu ieteikumus un kritiku.
Ceru, ka patiks.........
Mani uzmodina vecais modinātāj pulkstenis, kurš kā jau katru rītu, tiek mests pret sienu, kura par laimi ir brīva. Pieslejos sēdus un izberzēju acis. Nolieku pulksteni vietā un saģērbjos. Ārā pa logu spīd spoža ziemas saule, kas liek man nedaudz pasmaidīt. Šodien man noteikti jāaiziet līdz Kimai, tātad tas nozīmē, ka arī šodien man ir mans `cīņas mākslas` pulciņš. Nespēju saprast kā mamma tam var noticēt, taču labi ir tā kā ir. Dodos uz virtuvi, kur uz galda stāv un smaržo tostermaizītes.
“Labrīt.” saku un ievelko nāsīs smaržu. Mamma man uzsmaida un tikai tagad pamanu, ka viņa runā pa telefonu. Paņemu kafiju un šķīvi ar maizītēm un izeju no virtuves, taču man apstāties liek mammas saruna pa telefonu.
“Mūsu pušelim jau pateici?” šie vārdi man iduras nedaudz dziļāk par bungādiņām un tādejādi nokļūst līdz manām smadzenēm. Kas ir viņu puika? Un ar ko mamma vispār tur runā? No pāris citiem dzirdētajiem faktiem saprotu, ka mamma šodien nemaz nebrauks darba darīšanās, ka viņas darbs nemaz nav tik laikietilpīgs. Šī ir cita mīkla, kura man jāatmin, taču es man tas jādara ļoti piesardzīgi. Man vajag plānu, ātru plānu, lai tūlīt un tagad es jau zinātu kur mamma īstenībā brauc.
“Mammu tu apsoliji mani aizvest uz skolu.” saku “Taču kāds nelietis mūsu mašīnai izdūris riepas.”
“Ak.” tas ir viss, ko mamma saka, kad jau pazūd ārā no virtuves atstādama telefonu neskartu uz galda. Ļauni pasmaidu un pārliecinājusies, ka mamma jau ir ārā paņemu telefonu. Tieši tagad viņai pienāk vēstule no mīļumiņa un es izdomāju, ka mamma pārāk nesūrosies, ja es to izlasīšu.
Ak, protams! Es arī priecājos, ka varēsim pavadīt vismaz vienu kopīgu un neaizmirstamu vakaru kopā ar dēlu.
Ar blīkšķi nometu telefonu uz galda, atkāpjos līdz skapītim un sāku raudāt. Es nekad nebūtu spējīga tam noticēt.
“Varam braukt.” mamma saka atgriezusies virtuvē. Par laimi viņa nepamana manu seju, kuru rotā noķēpājusies skropstu tuša. Paķeru somu un aizsteidzos uz mašīnu. Par visu vairāk es tagad nevēlos sākt šņurkstēt, jo tas mani nodos. Ieurbjos literatūras grāmatā un skatienu no tās izmetu tikai tad, kad mamma apstājas skolas stāvlaukumā. Iemetu grāmatu somā un neatvadoties pametu mašīnu pat neatvadoties no mammas, jo es nespēju piedot ši nodevībai.
Salādēju skapītī grāmatas un tur pat skapīša durvju spogulī aplūkoju savu seju. Kad esmu nedaudz sakārtojusies un nomierinājusies, kas aizņēma vismaz desmit minūtes no mācību stundās, paņemu vajadzīgās grāmatas un eju uz klasi. Par laimi skolotājs neko par stundas kavēšanu nesaka un es mierīgi apsēžos solā blakus Alisei.
`Ei, vecā!` Simona man uzsauc. `Kas ar tevi?` tagad arī Alise pamana, ka ar mani kaut kas nav kārtībā un es viņām domās izstāstu visu, jo kam gan citam man uzticēties? Tētim! Ak, jā tētim. Galu galā es šonakt viņu redzēšu. Nākošajā stundā izstāstu draudzenēm par savu plānu apciemot Kimu un abas man piekrīt. Srundas paskrien nemanot un es atjēdzos tikai tad kad atskan zvans no stundas un priecīga iemetu grāmatas skapītī zinādama, ka šodien skolā man vairs nav ko darīt.
Sagaidu draudzenes mežā, kas ved uz mēness zemi. Tas ir gan drošāks, no citu skatieniem, gan tuvāks mūsu pilsētai. Nokļuvušas Mēness zemē, simona kaut kur pazūd, Alise dodas pie brāļa un es pie Kimas. Nezinu īsti kapēc, taču šī mazā meitene man ļoti patīk.
Drīz vien nonāku Kimas jaunajā istabā, kas ir gan nedaudz patukša. Meitenes istabā atrodas vien kaut kāds pavecs skapis, koka galds, skapītis ar divām atvilknēm, pāris rotaļlietas un grāmatas, kā arī mazs spogulīts, mazs, raozā, pūkains paklājiņš, tieši zem loga lielās palodzes, kur ierīkota Kimas gulta, divi zaļi plastmasas krēsli un kamīns. Uz galda atrodas maza lampiņa un pie tās maza kastīte, taču nolemju labāk to neaiztikt. Istabā Kimas nav, lai gan Meklija, kuru es satiku pa ceļam, teica, ka Kima ir savā istabā. Noskurinos un sev stingri nosaku, ka ar meitēnu viss ir kārtībā un tā arī ir, jo Kima ienāk istabā, taču ne viena pati.
+