http://spoki.tvnet.lv/literatura/Melisa-III/740674
Ejot iekšā pamanīju, ka tur sēž divas manas klasesbiedrenes.
"Ejam, lūdzu prom no šejienes." Es klusām teicu Robertam.
"Kapēc?" Viņš paskatījās uz mani.
"Redzi tās meitenes? Viņas mani ienīst." Norādīju ar acīm uz to galdiņu, kur sēdēja viņas.
"Viss būs labi, tu esi ar mums." To pasakot viņš saņēma manu roku un aizgājām pie galdiņa kur sēdēja trīs jaunieši.
"Skat, kas beidzot ieradies." Puisis ar aptetovētu roku un skaisti brūniem matiem sasveicinoties teica.
"Iepazīstināsi?" Meitene ar īsiem matiem uzjautāja pasmaidot man.
"Šī ir Melisa. Jau pusgadu dzīvo te, bet nav kompānijas ar, ko pavadīt dienas. Tas ir Džoijs," Roberts norādīja uz puisi, kurš jau bija stādījis sevi priekšā, ar tetovējumiem cik sapratu ir Emīls, un meitene ir Laura.
"Priecājos iepazīties." Sēžoties vietā teicu. Uzmetu aci stūra galdiņam, kur sēdēja viņas. Man ir bail, ka par šo tikšanos jau rīt zinās visa skola. Es redzu, ka viņas mūs vēro un jūtu, ka Roberta roka ir uz mana ceļa.
"Neskaties uz viņām," pieliecies man klāt saka Roberts, "Gribi, lai viņām skauž?"
"Nu?" Nesapratu kā viņš to domā. Puisis negaidīti mani noskūpstīja. Ko? Kas tikko notika? Redzu kā viņi uz mums paskatās. Es atgrūžos un gribēju celties kājās, taču sapratu, ka tā apkaunošu sevi vēl vairāk, tāpēc tikai viegli uzsmaidīju un pievērsos viņu sarunai ik pa brīdi palūkojoties uz meiteņu pusi, lai redzētu, kāda bija viņu reakcija.
"Pastāsti par sevi?" Džoijs iesāka.
"Umm...Man ir sešpadsmit gadi, kā jau Roberts minēja dzīvoju te pusgadu, agrāk dzīvoju Ventspilī. Jā, tas ir tālu no šejienes, tādēļ diezgan bieži par to pārdzīvoju, jo tur man draugi bija ļoti tuvi. Mācos tepat vidusskolā desmitajā klasē, un tā...Nezinu, ko vēl teikt." Pasmaidīju un iemalkoju kafiju.
"Ko jūs šovakar darāt?" Laura paskatoties uz mums jautāja. Es samulsu, jo tik ilgi neesmu dzirdējusi uz mani attiecinātu tādu jautājumu.
"Es...Kā jau katru vakaru gulēšu dīvānā un skatīšos filmu." Iesmejoties noteicu.
"Nē, mēs skatīsimies filmu." Roberts uzteica. Apmulsusi paskatījos uz viņu un nezināju, ko lai saku.
"Ahjj...nu labi, tad netraucēsim jūs. Bija doma, ka varētu aiziet kaut kur." Laura turpināja.
"Piebiedrojieties mums!" Es droši ar platu smaidu teicu. Cerēju uz apstiprinošu atbildi, jo nevēlējos ar Robertu būt tikai divatā.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Melisa-V/740819">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Melisa-V/740819
