http://spoki.tvnet.lv/literatura/Melisa/739583http://spoki.tvnet.lv/literatura/Melisa/739583">
"Euuu, par ko tu aizdomājies?" Roberts mani iztraucēja no kārtējā atmiņu viļņa.
"Par draugiem, kurus vairs visticamāk nekad nesatikšu. Tikai tā dēļ, ka bija jāpārceļās."
"Esi mēģinājusi iegūt jaunus draugus?"
"Nē...Man ir bail, ka viņiem nepatikšu." Iesviedu akmeni upes straumē, lai kaut kā novērstos no šī temata.
"Kādēļ?"
"Jo es neesmu tāda kā visi," iesāku, "tur mēs neiedalījām cilvēkus tajās muļķīgajās grupās, ar kuriem gribam draudzēties, kuriem nē, un tā tālāk."
"Bet mēģināts nav zaudēts. Manuprāt jauna skola ir lieliska iespēja, lai sevi parādītu no citas puses." Puisis centās mani nomierināt, jo manīja, ka esmu satraukusies.
"Bet..."
"Kušss, nekādu bet. Rītdien iziesim ārā un es tevi iepazīstināšu ar saviem draugiem, labi?"
"Es nezinu vai vecāki ļaus, jo jāmācās man būs." Ieskatījos viņam acīs.
"Tad izmācīsies un iziesim. Iedod savu numuru un es tev uzrakstīšu."
"Sarunāts." Paņēmu viņa telefonu un saglabāju savu numuru. Mēs atvadījāmies un viņš aizgāja.
Sāka krēslot, tādēļ steidzos atpakaļ uz mājām, kārtējo reizi apdomājot Roberta teikto par jaunajām iespējām. Varbūt tā tiešām ir kā viņš saka? Varbūt man tiešām jāmēģina, bet klasesbiedriem tas šķitīs dīvaini, ka pēkšņi ar visiem sāku runāt un cenšos iedraudzēties. Tā es atkal sevi tikai apkaunošu un kauna man tur pietiek. Diez kāda ir Roberta kompānija? Tik daudz jautājumi mani nomocīja pa ceļam uz mājām. Pieklauvēju pie durvīm, lai mani ielaiž. Nesasveicinājusies ar tēti, bet ar smaidu uz lūpām novilku savus zābakus, no ledusskapja paķēru sulas pudeli un uzskrēju augšā pa trepēm.
Iekritu gultā un cerēju, ka jau šovakar man uzrakstīs Roberts. Atvēru dienasgrāmatu, lai aspkatītos, kas uzdots un skaļi nopūtos. Galīgi negribās mācīties, bet man tas ir jāizdara. Ieslēdzu telefonā mūziku un lēnā garā sāku pildīt uzdevumus, ik pa laikam uzmetot aci uz telefonu...
Kad biju izmācījusies sakārtoju rītdienai somu un aizgāju uz vannas istabu. Dzirdēju kā mamma ar tēti lejā skatās ziņas. Palaidu dušā ūdeni, lēnām novilku drēbes un ielīdu siltajā ūdenī. Šī ir viena no tām vietām, kur var emocijām ļauties varu, tādēļ noslīdēju uz zemes un raudāju, bet tas nebija kā vienmēr. Es jutos savādāk. Iekšā tik ļoti vairs negrauza un asaras netecēja tik strauji kā vienmēr.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Melisa-III/740674">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Melisa-III/740674
