Kāpēc tu nāci ar saviem meliem?
Jautāju es tev,
Tu teiksi,
Tas bija tik jautri,
Es stāstīju tev vēl,
Tu nemaz nenonojauti,
Ka tie visi ir meli,
Paldies, tev par tiem,
Jo tagad zinu,
Ka nekas nav īsts,
Nekas,
Vai paliks tikai tukšums?
Nebūt nē,
Paliksi tu,
Palikšu es,
Katra savā orbītā,
Bet tāpat neliec man mieru,
Un es tev tāpat,
Viss tas bija vieni lieli tavi meli,
Slima kaķa meli,
Teiksi, nu kaut kas jau bija tiesa,
Tā arī bija,
Bet tas jau nav svarīgi un no svara.
Meli, meli, lielie meli,
Tik labi to tagad saprast,
Tas ir kā nolaisties beidzot stabili uz zemes,
Viss top tik skaidrs,
Kā pēc lietus,
Debess top skaidra,
Miers manā sirdī rasts,
Jo viss tik skaidri saprasts.
Meli, meli, meli,
Lieli meli.
Vienīgi domāju,
Kā tu tais melos vari pati dzīvot?
Jā, kā tu tajos vari dzīvot?
Kamēr prātoju,
Tikmēr sirdī sāk skanēt dziesma,
Lietus nolijis..
