Pirmais septembris, kā vienmēr ir pienācis negaidīti.. Bērni iepērk grāmatas, narkotikas un aukstos ieročus veiksmīgam mācību gadam. Ikdienā es nēesmu milzīgs aprēķinātājs, bet šoreiz izdomāju uz darbu doties ar autobusu , jo galvā parādijās aina no filmas sastrēgums.. Visur šķīst asinis, ziedi un skolnieku somas. Satiksme apturēta, un galu galā 1. septembri bija cerība, ka sabiedriskais būs pa brīvu.
Lai vai kā, neskatoties uz milzīgajiem svētkiem, nekādi sastrēgumi neveidojās, un autobuss iebruaca man vajadzīgajā pieturā 07:30 Viss, kā pēc Šveices pulksteņa. Sakarā ar to, ka šī bija viena no retajām reizēm, kad visu dienu, man nevajadzēja iespringt , par braukšanu pie stūres, es nolēmu mazliet patrenēties Jaunajam gadam, proti sāku malkot kādu Viskiju, ko dažas dienas atpakaļ čalis bij atvedis, kā prezentu no Īrijas. Pēc smagas darba dienas, ar darba kolēģi ieplanderējām, kādā vecrīgas krodziņā, un uzsākām operāciju „ samērcē aknas”
Sākumā intensīvi runājām par darbu, tad nomainijām tēmu par sievām un draudzenēm, tad pievērsāmies aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Pēkšņi kolēģis sāka stastīt, par elektrotehnikas uzbūvi, neironiem un ātomiem... Viņam tas bija hobijs, bet man tik vien, kā iespēja pamāt piekrītoši ar galvu. Viss ko viņš stāstija lēnā gara kļuva par nesaprotamu pelēku šļuru, ko pirmajās klasītēs skolas ēdnīcās mēdz pasniegt , kā pusdienas. Laiks ritēja, un galvā malās dažādas domas.. Pēkšņi es ieraudziju, kādu meiteni, kura slaucija no biksēm sabirušās drupačas ( es cerēju, ka tās ir drupačas) Meitenei bija melni mati, un milzīgas acis, akdievs, cik Tās bija skaistas... Es pamāju ar galvu un saprotoši nopūtu mhm uz katra vārda, ko izdvesa kolēģis, bet pats tikmēr atrados tādā, kā transā, es vēroju viņu.. es vienu brīdi iztēlojos, sevi dodoties pie viņas un uzsākot sarunu. Sveika, tev ir skaitas acis es teiktu, vai nevēlies iepazīties? Ai paldies viņa atbildētu, un nosarkstot novērstu skatienu uz leju. Tieši tā, viņa kautrīgi lūkotos uz bāra letes, uz kuras mētājās 2 tukšas sulas glāzes, un kautkādi bezvērtīgi kuponi.. Ņemot vērā raskturu dažādības, iespējams šie kuponi viņai nozīmē daudz vairāk, kā saujiņu mēslu. Iespējams, par tiem ir iespējams nopirkti špakteli, ko sievietes mēdz burzīt uz sejas. Pēc ilgākas sarunas, mēs drošivien dotos nelielā pastaigā, gar upes krastu vai arī uz kādu depresīvi nomāktu aleju. Jā, viss ticamāk, ka mēs dotos uz parku vērot, kā lielajā strūklakā apnarkojušies jaunieši cenšas uzmazgāt savas novemstītās klozītes. Pēc mierīgas pastaigas viņa teica – Es vēlos kautko iekost, vai tev ir kāds ierosinājums? Tobrīd vel nebija īstais laiks lai norādītu ar pirkstu uz virtuvi un teiktu lai uzsmērē sviestmaizi, un sev arī ja vēlas, tāpēc piedāvāju aiziet uz kebaba ūķi iepretīm MTS. Tiešām jauki var pa 2.40lvl iekost.. Zināji, ka šeit pat Ģirts Rozentāls (ozols) mēdz pieklibot, un uzkost kādu kaloriju pirms nakts sirojumiem? (es teicu)
Viņas milzīgās acis iemirgojās, un viņa uzdēva jautājumus par mūziku , filmām, rotaļlietām un japāņu sudoku mīklām. Viņa runā noslēpumaini, bet tomēr tieši, un aicināja mani , lai es pavadu viņu lidz mājām. Būdams īsts dženlmens (laikam nepareizi uzrakstiju, bet doma ir - nu tas pieklājīgais), es nespēju atteikt, tāpēc nolēmu pavadīt. Pie podjezda durvīm viņa mani noskūpsta un aicina dziļāk.. dziļāk.. dziļāk, nu labi, šoreiz tikai koridorā, un tad lēnām skūpstoties ieved guļamistabā..
Guļamistabas sienas, ir maigi rozīgā krāsā, un logam priekšā aizvilkti zaļgani pleda aizkari. Dīvānā jauki sakrautas mīkstās mantiņas, un aiz durvīm stūri bezrūpīgi nomestas palstmasas čībiņas. Uz atzveltnes stāv rūpīgi ielocīts halātiņš un vienā no istabas stūriem stāv rododendra. Šis zieds izdala tik jauku aromātu. Šoreiz gan nēesmu nācis izpētīt viņas apartamentus, tāpēc ķēros pie lietas, kā dzenis uzbruku ozolm, kā vāvere riekstiem, kā Maiks Taisons baltajam gulbim ( nē , šis punkts nederēs, jo tas mani padara par rasistu) Skupstot viņas maigās lūpas, un maigi glāstot ķermeni, es izjutu jonhson baby efektu, viss ir tik maigs, kā zīdaiņa dibentiņš. Atpogāaju viņas pelēko kokvilnas blūzīti, un ar veiklām kustībām un nopūtienu ( kā pie vlena tas darbojās?) atbrivoju ķermeni no slazdiem [ apakšveļas]
Viss procesā, un es pēkšņi jūtu stiprus dūrienus plecā..
Sitiens .. 1.2.3. Sitiens.. 1.2.3. Sitiens...
Kas ar mani? Kāpēc tu mani sit? Un pēkšņi es attapos, es sēžu bārā, un blakus sēž mans kolēģis .. – Vecīt? Tev viss kārtībā? Kas ar tevi? Tu jau esi sadzēries?
- Nē, ne, viss kārtība, vienkārši aizdomājos par tām tavām sistēmam ( es teicu)
__Uzmetu aci uz meiteni, Jā viņa sēdēja pie galda, un bezrūpīgi turpināja pētīt kuponus... Viņa to darija tik profesionāli, ka dažu brīdi likās, ka tas ir zvaigznēs ierakstīts...
Nēesi skopulis, un pastāsti draugiem, arī viņi vēlas zināt vairāk..
Droši seko MAN twitter.com/#!/donorvo
Droši jauta visu, kas uz sirds iekš - ask.fm/donorvo
