6

 64  0

Sen atpakaļ rakstīju kaut ko līdzīgu dzejai.😁 Kad sadomāju patīrīt noputējušos plauktus atradu savu blociņu,tad nu padalos ar to,kas tur iekšā.🤗

*************

Neļauj,lai viņš rūsu nomazgā

Būs jāslauka tev.

Teiks viņš,ka netīrs vienmēr ir jāmazgā,

Bet tu ļausi melot sev.

Viņš jau sen teica,ka asa

Tava rūsas dzeltenā krāsa,

Ne gluži dzeltena,bet maza.

Tu zini,ko viņš no tevis lasa.

Ļauj,lai lasa

Tikai valoda cita,

Tā pēc maiguma prasa...

Nejau tu vainīga,ka rūsa nemazgājas.

Viss,kas netīrs reiz piekalst.

Būs jāberž kaut vai par spīti,

Bet ne vairs viņam

^^^^^^^^^^^^^

Bieza kārta augošu dusmu krājas,

Jo tās zin,kur ir viņu mājas

Pagaida,kad augšā kāds ar pirkstu mās

Apvaldīs,bet nelamās.

Būs viegli, ja dusmas notīrīs.

Viegli ar maigām rokām noslaucīs

Netici tam,ka tās pabīdīs,

Un tava kapsētā apbedīs.

Būs labi,ja pazudīs,

Vai kāds notīrīs,

Bet netici tam ka notiks brīnums,

Ka kāds tavā vieta to izdarīs.

^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^

Es varu stāstīt par sevi un smieties,

Lai tikai neapnīk klausīties.

Naiva esmu,man tas patīk

Šajā pasaulē kādu pagaidīt.

Kādu,kas mani saprot.

Pie maniem sapņiem pierod.

Es tāda kā sniegs rudenī

Un zibens vasarā.

Kā negaidīts lietus varu uzrasties

Un kāda neprātīgi iemīlēties.

Es varu patik varu nepatikt,

Bet kāda sirdī palikt.

Ja nav vēlmes,tad neskaties

Uz manu pusi negriezies

Esmu,būšu un palikšu

Pat ja kādam apnikšu.