Sen atpakaļ rakstīju kaut ko līdzīgu dzejai.😁 Kad sadomāju patīrīt noputējušos plauktus atradu savu blociņu,tad nu padalos ar to,kas tur iekšā.🤗
*************
Neļauj,lai viņš rūsu nomazgā
Būs jāslauka tev.
Teiks viņš,ka netīrs vienmēr ir jāmazgā,
Bet tu ļausi melot sev.
Viņš jau sen teica,ka asa
Tava rūsas dzeltenā krāsa,
Ne gluži dzeltena,bet maza.
Tu zini,ko viņš no tevis lasa.
Ļauj,lai lasa
Tikai valoda cita,
Tā pēc maiguma prasa...
Nejau tu vainīga,ka rūsa nemazgājas.
Viss,kas netīrs reiz piekalst.
Būs jāberž kaut vai par spīti,
Bet ne vairs viņam
^^^^^^^^^^^^^
Bieza kārta augošu dusmu krājas,
Jo tās zin,kur ir viņu mājas
Pagaida,kad augšā kāds ar pirkstu mās
Apvaldīs,bet nelamās.
Būs viegli, ja dusmas notīrīs.
Viegli ar maigām rokām noslaucīs
Netici tam,ka tās pabīdīs,
Un tava kapsētā apbedīs.
Būs labi,ja pazudīs,
Vai kāds notīrīs,
Bet netici tam ka notiks brīnums,
Ka kāds tavā vieta to izdarīs.
^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
Es varu stāstīt par sevi un smieties,
Lai tikai neapnīk klausīties.
Naiva esmu,man tas patīk
Šajā pasaulē kādu pagaidīt.
Kādu,kas mani saprot.
Pie maniem sapņiem pierod.
Es tāda kā sniegs rudenī
Un zibens vasarā.
Kā negaidīts lietus varu uzrasties
Un kāda neprātīgi iemīlēties.
Es varu patik varu nepatikt,
Bet kāda sirdī palikt.
Ja nav vēlmes,tad neskaties
Uz manu pusi negriezies
Esmu,būšu un palikšu
Pat ja kādam apnikšu.
