Tākā dzeju raksti jau salīdzinoši ilgi un to ir daudz neesmu vēl nevienu nevienā portālā publicējusi. Galu galā visam ir pirmā reize, ja kas lūdzu rakstat savu komentārus. :)
Sārtais Vētrasputns
Kā es gribētu nogaršot viss saldāko āboli
ar viss saldāko garšu.
Kaut es spētu triekties vējā kā Vētrasputns.
Kaut es varētu dzīties pakaļ tam svešajam,
tam savādajam.
Kaut es mācētu klusi, jo klusi pazust,
tā nepamanāmi.
Tā, lai neviens vairs nejustu
manu silto elpas triepienu, lai
es uzzinātu ko nozīmē cita rūpes un raizes par - vējā izbārstītu putnu.
Otrais dzejolis.
Tikai viņa - viena pasaulē.
Tikai viena vienīgā viņa pasaulē.
Tikai acis negrib ticēt,
prāts negrib klausīt.
Sirds neizdibināmās tālās pasaulēs.
Tikai roka mazliet sniedzas, lai
noķertu jau sen izdzisušo zvaigzni.
Viņas acīs nekādu cerību,
nekādu sapņu.
Tikai maza asara.
Lēnām, lēnām tā sniedzas pāri viņas vaigam.
Tikai viena vienīgā asara pasaulē.
