Merķelis sen teica, ka latviešu stāvoklis, kad tie ar brīvlaišanu būšot atstāti paši savā vaļā, kļūšot ļoti nedrošs un bēdīgs. Tieksme uz dzeršanu bija viena no vispārējām latviešu tautas pazīmēm. Kā ir šodien?
Vakar vairāk palasīju SPOKOS rakstus un juceklīgas domas neļāva iemigt. Aicina balsot gan par, gan pret. Stāsta neiedomājamus stāstus dažādās valodās un nokrāsās.Tie, kuri valodu nevienu vairs neprot, var sazināties zīmju (bilžu)valodā. Neaptveramu iespēju zeme - dari ko gribi un kā gribi. Radās mans kārtējais vārsmojums.
Kur ir tā mīļā tauta, kuras labā,
Mūs aicina latus kā simbolus glabāt?
Kur ir tā stiprā tauta, kuras labā,
Ļaudis sāk uzvesties kā gāganu karā:
Vīrs sievu muļķot prot uz goda,
Lai netiek kungs pie naudas poda.
***
Vai mazā tautiņa pie Baltijas jūras,
Kas ķildojoties laidusi dienas sūras?
Tā izdzīvos no simboliem, ko iedod valsts,
Lai tauta neizmirst, tas eksistences balsts.
Pie saviem simboliem šī tauta stipri turas,
No tiem tā alu dzer, kad ugunskuri kuras,
Tā savus varoņus par patriotiem sauc,
Kad lielā skurbulī pie auto stūres brauc.
Kā brīnums liels šī tauta šodien dzīvo,
Joprojām ķildojas, savs karogs tomēr plīvo.
Nu ķildojas par simboliem – ko darīt?
Vai mainīt tos pret eiro - rīt, vai parīt?
Bez savas valsts var palikt arī bešā,
Ja pliki simboli būs tikai katra ķēšā.
***
Tā ir tā mazā latvju tautiņa pie jūras,
Kas nemitīgi ķildojas un pārcieš dienas sūras.
***
Jau tautas dziesmas ritmā gribas teikt:
Vai tautai nekā labāka vairs nav ko veikt.
***
Vilks ar lapsu ķildojās
Dēļ bērā kumeliņa.
Nu ķildoja bāleliņi,
Tautas mantu dalīdami.
***
Te ķildojas gan tie, kam šodien liela vara,
Un arī tie, kas slikti apmaksātu darbu dara.
***
Pieminot Rūdolfu Blaumani 150 gadu jubilejā, (dz. 1863.01.01.) padomāsim par viņa vārdiem no Tālavas taurētāja:
Mans zelts ir mana tauta,
Mans gods ir viņas gods!
Kas postīdams viņu šausta,
Uz pekli lai rauj to jods!
