Maza dzejas izlasīte dvēselei šodien, pavasarī. 
Dzeja tika sarakstīta aukstajā, staltajā, drebinošajā, ziemas laikā.
Ceru, ka jums patiks šī mazā dzejas izlasīte
Maza dzejas izlasīte.6
63
0
Kāds puisītis, pusnaktī, klaiņoja gar mežu,
Meklēja atbildes, zvaigznes un skumjas,
Tur meitenīte, vientuļa, priežu silā bija,
Meklēja cerību, sauli un prieku…
Satikās abi starp dzērveņu stiebriem,
“Meitenīt, bēgam, nakts aprīs mūs abus”,
Meitenīte saķēra puisīša plaukstas,
“Puisīt, ceram, nakts pasargās mūs…”
Nakts baltumā taurenītis lido,
Maldās, griežas, raujas, spārdās,
Nevar atrast sevi šajā aukstā ziemā.
Nava tam ceļa – ejamā sava.
Reklāma
Manās lūpās zaigo sudrabs,
Tavās – viss pasaules zelts.
Satver sauju, paņem arī mani…
Bez tevis es mirstu, lēnām mirstu…
Komēta krita, pasaule bruka -
Kamēr tu lido – es tevi turu.
Mēness nokrita, dvēsele sabruka –
Kamēr tu esi – es tevi mīlu.
Lietus nolijis. Viss ir zudis.
Bet šeit, pļavā, mēs divi vēl esam…
Neraudi vairs, mīļā, viss vēl plūdīs.
Vai tiešām tu domā, ka abi mēs neesam?
Dvēsele pēc lietus mūs pacēla augstu
Šajā lietainajā pļavā, skumjajā bezgala,
Turies vēl, mīļā, es tevi vēl mīlu –
Vai tiešām šis lietus aizskaloja visu?
Reklāma
“Viss ir neīsts, ilūzija”,
Tu teici man, kad kafiju dzēri,
Tu izgaisi miglā, pārvērties zeltā,
Es nogrimu jūrā, pazudu smiltīs.
Tev patiks šie raksti
Lieliski !
