Tātad, tiem,kam patīk nedaudz sašķobīta lasāmviela ar nelielām nepilnībām un nelieliem sižeta iztrūkumiem, šis ir priekš jums. Es to nedomāju,es to nosapņoju. Tāpēc arī aprautās beigas un sižeta iztrūkumi.
Tad nu aiziet
Matainais mošķis
Sēdēju ar 2 čomiem un niekojāmies ar ģenētiku. Paralēli tika izrunātas visādas stulbības. Viena no tām bija viena čoma vēlme izjust tās sajūtas, ka caur pēdu iziet policijas eži. Teicu, ka varētu būt interesantas sajūtas, bet man savas kājas negribētu upurēt. Tā vārdu pa vārdam, kad vienā brīdī no mūsu niekošanās uzradās monstrs. Monstrs izskatījās kā cilvēks, precīzāk, ar cilvēka seju un pirkstiem, kas ir kā plēsoņu nagi, bet pārējo ķermeni klāja brūnas spalvas. Pats trakākais, ka tā radība bija slepkava. Bija nakts un mēs bēgām un kā vēl bēgām. Beigu beigās aizbēgām, labi, ka visi bijām dzīvi. Taču izrādījās, ka radītais briesmonis bija redzams tikai mums, radītājiem. Pērējiem cilvēkiem viņš bija neredzams.
Sapratām, ka mošķa darbības ir atkarīgas no mums, ja neapturēsim, tad varētu būt nesmuki. [Notikumu iztrūkums] Atrodamies smagajā mašīnā un braucam pa līdzenu meža ceļu. Pēkšņi tas radījums uzleca uz mašīnas durvīm. Es biju mašīnai pie stūres un spēru nozīmīgus soļus, lai pazaudētu kropli. Pāris triecieni pa kokiem un kroplis ir nokritis. Tieši priekšā bija asfaltēts ceļš. Nogriezāmies pa labi un tur priekšā garš tilts. Plika metāla konstrukcija, kas iet tā kā lejup. Tilta margas tik zemas, ka knapi sniedzas līdz cilvēka jostasvietai. Bailes no mošķa bija lielākas bar bailēm no tāda tilta. Braucam, bet upes vidū sākās liels vējš, par laimi, parādījās arī augstākas margas, lai gadījumā nepārkristu pāri. Nāca tilta vidus, un pamanījām, ka priekšā ir lielceļa krustojums. Ātrums samērā liels, ber mašīnai strādā tikai priekšas bremzes. Viss svars uz priekšu, tātad mašīnas aizmugure cēlās gaisā. Mierīgi dozējot bremzes, tikām pāri krustojumam un iebraucām kārtējā meža ceļā, kas veda pa kalnu augšup. Ceļš bija nedaudz smilšains. Uzbraucām pa līkumotos pa stāvo ceļu augšā un tur priekšā liels cietums. Liela, kantaina pelēka ēka. Izkāpām no mašīnas, priecīgi par to, ka aizbēgām no monstra. Iepazinām apkārtni. Izrādījās, ka tieši pie cietuma bija piebraukuši ekskursanti. Pēkšņi viens no čomiem ieraudzīja policijas ežus un piegāja klāt. Teica, ka nu būtu laiks izmēģināt, kā tas ir. Šo nodomu iztraucēja lieta, ko pamanījām, kas lavās pa mežu. Tas bija mošķis. Viņš nāca pēc mums, bet par laimi mums, par nelaimi ekskursantiem, viņš pamanīja ekskursantus un devās pie tiem. Izmantojām izdevību un laidāmies lapām. [Notikumu iztrūkums] Pēkšņi esam uz kalnu velo un nežēlīgā ātrumā pa smilšaino kalna ceļu braucam lejā atpakaļ uz lielceļu. Pa ceļam viens no čomiem izmet, ka kā no desas un tomāta var rasties tāds monstrs [jā, saprotu, ka bezsakars, bet tas ir sapnis]. Pie lielceļa izrādījās bija arī gājēju celiņš. Un tieši krustojumā stāvēja skaista, jauna meitene uz gadiem 19. Piebraucām klāt un viens no čomiem prasīja, vai var pieskarties viņas krūtīm. Viņa vēl nepaguva atbildēt, kad es jau biju paspējis apčamdīt labumus. Meitene iesmējās un neko neiebilda. Smieties sāka arī abi pārējie čomi.
Beigas.
