Mans stāsts. (2. Nodaļa!)6

2. Nodaļa.
Radījums...
Mēs visi nedaudz izbijāmies, bet tad es gāju skatīties, kas izraisīja to neparasto čabināšanos. Es uzkāpu uz pirmajiem pakāpieniem, man kā jau labs draugs sekoja Tobiass. Mēs nedaudz varējām saredzēt istabu grīdas, bet ar to nepietika. Mēs kāpām augstāk un augstāk. Mēs uzkāpām uz pašas augšas. Rihards sēdēja blakus Maiklam, jo viņam bija ļoti bail. Tobiass sāka kāpt lejā, jo kā es saredzēju viņa acīs, viņš kaut ko ieraudzīja. Kaut ko atbaidošu. Es paskatījos tieši tajā virzienā, kurā skatījās Tobiass. Es satrūkos. Tas bija mazs šunelis. Tikai viņš bija neparasts. Manu uzmanību pievērsa viņa acis. Tās bija sarkanas kā asinis. Tikai viņas nebija tādā daudzumā, kā tās ir parastiem suņiem. Viņam tās bija veselas sešas! Tas man lika nedaudz izbīties no suņuka. Bet viņš ieraugot mani sāka luncināt asti tā, ka aste varētu atkrist. Viņš skrēja uz manu pusi...