Apmēram 25 km pa zemes ceļu un nokļuvu Zantē, kur mani interesē Kara muzejs. 2. pasaules kara laikā pāri Zantei gāja Kurzemes katla ierakumu līnija. Muzeju atver 10:00. Esmu tieši laikā. Saimnieks bija pietiekoši jauks, lai mani ielaistu ar suni un redzot mūsu ieinteresētību, pat īsumā pastāstīja par eksponātiem. Ieejas maksa 1,50 Ls pieaugušajiem, 0,80 Ls skolēniem, ja gribat stāstījumu tad par to vēl papildus 3 Ls. Muzejs darbojas jau 11 gadu, eksponātus lielāko tiesu savācis pats saimnieks daudzu gadu garumā. Eksponāti aptver ar karu un karavīriem saistītās lietas (privātās un sadzīves mantas, ieroči, mācību literatūra, fotogrāfijas, kartes) sākot no 20.gs. sākuma līdz mūslaiku zemessardzei. Protams, pārsvarā ir ar abiem pasaules kariem saistītie eksponāti. Kopumā kādas 8 istabas aizrautīgai pētīšanai. Daudz kas bija neredzēts, bet man īpaši atmiņā palikuši dažādie mērinstrumenti ar kuriem karā noteica tanku vai lidmašīnu atrašanās attālumu/augstumu un kādas krievu lidotājas personīgās mantas, kas atrastas Jelgavā noslēptas mīkstajā krēslā. Vairākas minūtes pavadīju pētot un apspriežot ievainoto kopšanu, pēc tam vācu un padomju laiku militārās kartes, pārtikas talonus utml. Tā aizrāvos, ka aizmirsu pat uzprasīt, vai kaut ko drīkstam nofotografēt, līdz ar to bildes ir tikai no āra eksponātiem. Āra teritorijā ložmetējs, smagā mašīna, tanks, lidmašīna, dažādas transportu detaļas, ierakumu fragmenti, šķūnī lielāki ieroči, arī jūras mīna.
Vēlāk jau biju Kuldīgā: Tur sekmīgi novietoju auto pilsētas laukumā un tad aizgāju uz nepareizo pusi, lai rezultātā apmestu smuku loku ap Rātslaukumu un to galu galā atrastu. Tomēr nav ļaunuma bez labumam – Kuldīgas vecpilsēta ir smuka pati par sevi. Pēc tam pa Liepājas ielu – gājēju ielu ar smukiem veciem namiņiem nokļūstam atpakaļ taisni uz pilsētas laukumu. Pirms tam gan nofotografēju karti, lai nemaldoties tiktu uz Ventas rumbu (platums 249 m) un laukā no pilsētas. Arī Ventas rumbu un Veco tiltu ir vērts apskatīt.
Nu tāds bija mans mazais izbrauciens.
