Nolēmu uz nakti šo to uzrakstīt. Šie ir manis sarakstīti dzejolīši, pantiņi......
Tukšumā ietīts
Tik drēgns laiks ir pusnaktī
Mans melnais plašķis lietū mirkst
Es izmisumā augšup raugos
Cerot taisnību ieraudzīt.
Aizmirstībā grimst tiek laiki
Daba, cieņa, viedie prāti
Ļaundabīgie audzēji
To visu nomelnoja ātri.
Tirāns zelta tronī sēžās,
Samazgas tam galvā vārās,
Viņa pirksts uz mani vērsts
Tukšais solījums tiek lēsts.
Karaļvalsts
Tumšie vārti iz zemes ceļas
Elles čūskas naktīs šņāc
Uguns liesmas, kosmiski svētas
Naivos prātus kopā vāc.
Pie troņa mana sanāciet
Jel vārdus manus uzklausiet
Par īsto dabas gudrību
Un velnišķīgo brīvību.
Man koka lādēs ieslēgtas
Un pagrabstāvos noslēptas
Ir zāles jūsu ciešanām
Tās veidotas no zintīm tumšām.
Ceļojums
Kur laika akmens dzelzi skalda
Tavu rūsējošo sirdi
Caur savām mūža vīzijām
Tavu dvēseli es meklēšu.
Pret gadiem kā pret vēju skrienu
Sadeg tie kā pelni ātri
Es miesu tavu tumšo redzu
Tā tik daiļa, gracioza.
Aptver manu auru, skaistā
Iemiesojies garā manā
Ļauj mūžīgajām tumsas rozēm
Caurdurt mūsu miesas lēni.
