Vasara beigusies,mani sapņi lēni mirst,bet tu mani spīdzini.Es tavā tuvumā jūtos kā marionete,kad vajag pievelc sev tuvāk ,bet pēc tam atgrūd kā vecu rotaļlietu.Es kā muļķe ticēju brīnumam,ka viss būs labi un mēs būsim kopā.Bet tu ar mani spēlējies.Lēnām mani iznīcini,bet es kā muļķe piedodu.Kad tu saki ''es tā nedarīšu vairs'' bet protams tas atkārtojas.Es jūtu,un zinu,ka tev ir cita.Bet kapēc man neļauj iet prom.Jau tuvu lūdzuma vietai,kamēr iznīcināsi mani.Un tad būsi uzvarējis.
