..par sniegu. Papildinājums pirmajai daļai, kura atrodama http://www.spoki.lv/literatura/Manas-atminas-par/233496
Šodien pēc ilgas sēdēšanas istabā, gaidot un nesagaidot, kad pagalmā esošais sniegs sāks kaut nedaudz izzust... Es atcerējos vēl dažas feinas atmiņas saistībā ar ziemu.
/Paskatās pa logu, aizbrauc ātrās palīdzības busiņš. Jap, kādam šodien nepatiks ziema daudz vairāk nekā man.
Kārtējo reizi biju aizbraucis pie brālēna, lai sagaidītu jauno gadu. Netālu no viņa mājas bija un ir tāds feins kalns "Briežkalns". Es nekad nebiju snowojis... vai atcerējies savu pirmo reizi?... Tā... Saģērbies kā totālakais lūzeris paņēmu sava izmēra, ajā, mana izmēra zābaku nebija, bija vienu izmēru mazāki, bet tas nekas, paņēmu dēli un gāju mācīties, viens pats, jo brālēns slēpoja. Un tagad iedomājaties sevi manā situācijā. Sīks, dumš pacans, uzkāpis uz dēļa, jūt kā kāju pirksti ir cieši saspiesti kopā, smaidīdams sāk braukt lejā. Līdz lejai tiku, kurš gan nav ticis... bet kurš no jums ir strauji bremzējis, aizķēries aiz sniega, lidojis pārus metrus uz priekšu, ar dēli dabūjis pa pakausi (turklāt lidojumā), un pēc tam izslīdējis 10m - ES ^^
Bet kaut kā tak ir jātiek augšā ne? Pacēlājs, vai K2? Pacēlājs, protams. Prasu tam puisim, kas ir pie pacēlāja, kas un kā, šis iedod man rokās kaut kādu āķi un pasaka:"Turies!" Nu es arī turējos, tad apmēram kalna vidū man apnika mēģināt piecelties kājās, apnika tas, ka sejā lien sniegs, un arī tas, ka par mani sajusminās tie tur lejā (tie, kas bija augšā mani vēl nebija pamanījuši).
Ziniet, kad pēc šī visa uzlabojas garīgais? Kad redzi ko tādu : Dodos uz kalna virsotni ar K2 palīdzību un skatos, kā viens nedaudz ieņēmis onkulis iet pāri kalnam, uz pleciem graciozi uzlicis savas slēpes. Kas to būtu domājis, ka no kalna virsotnes brauks viens ekstrēmists-slēpotājs. Un to, ka viņš leks pa tramplīnu, zem kura, nedaudz zemāk ir šis padzēries onka? Sabučojās viņi pa skaisto. Ko tādu jūs ne filmās, ne sapņos redzēsiet. Nu tāds kontakts.. uHH.
Viss! Beidzot esmu nolicis zābakus un dēli vietā, apģērbies kā cilvēks, sēžu kafejnīcā un dzeru tēju. Tieši man pretī ir kafejnīcas durvis. Pie durvīm ir neliels slīpumiņš, flīzēts, kuru var kaisīt at smiltīm vai sāli cik grib - tāpat slīdēs.
Iet viens slēpotājs iekšā, paslīd:"baļēeee" - faceplants.
