Dzeja- autors, "I.Svastiks" MkCorpse
"Viens Pulss"
Viens plus viens...
Viens pulss, vienas jūtas,
Viena kopīga diena,
Viena diena, kurā viss šķiet vienots,
Diena, kad visi izteiktie vārdi ir neizsakāmi svarīgi...
Kad viss ko darīsi, būs pareizi...
Kad rīkosies, nevis gaidīsi...
Kad priecāsies, nevis tukši smaidīsi...
Diena, kuru vēlies paturēt, lai tā nebeigtos nekad!
Diena...Tā viena diena...
Kad esam tikai divi vien,
Diena, kad laiks tika apturēts...
Diena, kad Es apklusu, lai dzirdētu Tevi!
Tā ir diena, kuras dēļ ir vērts elpot!
...Diena, kura nav 24 stundas gara,
Diena, kura ieilgst...
Diena, kurā būtu nepareizi iebilst!
Diena, kura ir veselu mūžību gara...
Viens plus viens...
Viens pulss, caur diviem cilvēkiem, sitas...
...Kad klusējām mēs abi, lai acīs lūkotos...
Diena, kad mūsu sirdis, viena otru, tulkoja bez vārdiem!
...Diena, kad dzīve, ir nesavtīga mums abiem!
"Kā dēļ?"
Kādēļ vēl tavu balsi dzirdu?
Tik tīru un dzidru...
Kādēļ, es aizmirst tevi nespēju?
Un pusi savas dzīves tev atvēlu...
Kādēļ, ik reiz pirms sapni sasniedzu,
Domās par tevi iegrimstu?
Man nav jājūtas vienam,
Lai pateiktos Tev par mirkļiem, kad kopā ejam!
Atliek pateikties Tev,Man un "Dievam",
Ka esam sev,.. ņemam un dodam.
Bet dzīves saspringtajos brīžos,
Mēs vietu pozitīvām domām rodam.
Kādēļ rasties naidam pret citiem?
Ja varam sev pārlēkt pāri un pateikties viņiem!
Kādēļ zagt, ja vēlāk to atdodam dubultā?
...vajag sevi, dzīvei, pasniegt dāvanā!
Kādēļ apkārt viss gaišs,vistumšākajā nakts stundā?
"Tā" cita cilvēka "dēļ"...
"Neatkarība"
Upe bez straumes, ved uz vietu,
kur ziedi no pumpuriem uz saknēm aug!
Kur mākoņi ir ikdiena,
bet zemi par svešu sauc!
Kur asaras atstāj neizdzēšamas pēdas,
Bet bēdas prom no sirds,ar vēja, pieskārienu, trauc!
Kur dzīvo neceļ, lai sagrautu,
bet neuzvaramai aizsardzībai pakļautu!
Kur cilvēks būrī,
redz sevi, kā brīvu...
Bet no sava skatu punkta, redz mani,
kā cilvēku aiz restēm.
lai arī kā ieslodzītais nedzīvo,
bet klusumā pie sevis tāpat nodomā:...
"Es nedzimu, lai mirtu,
Negribu, lai dzirdi manas gaudas,
bet dažkārt, šķiet, dzīvoju bez baudas...
-kad smiltis acīs iemestas,
jūtos tā, it kā tur tām īstā vieta...
-kad stikli mugurā duras,
tas ir mirklis, kad man jāguļas...
-kad saproti,zeme ir tavs būris,
viss sliktais,šķiet, piemērots tieši tev..."
...nevis cilvēks fiziskā ieslodzījumā
ir tas kurš cieš,
...bet gan cilvēks, kurš dzīvojot brīvībā,
jūtas kā ieslodzījumā...
Nebiju paredzēts dzīvei,
Tā izvēlējās mani,
jo ticēja,kad teicu:"Mācēšu lidot!"
Biju radīts bezgalīgai brīvei,
Neatkarībai no lietām, ietekmes,
Neatkarībai no vietām un vārdiem,
Neatkarībai...
nevis vietai, kur manis teikto, paša atmiņas dzēš...
Esmu radīts, lai elpotu gaisu,kuru mākoņi,kā neizmērojamas brīvības simbols, dveš!
Manis uzņemtās bildes, diemžēl ar telefona kameru. Atvainojos par kvalitāti!
Smukiii dzejolishi :)