Ir dzejolis, un tas pagaidām izsaka visas manas domas...
Ir grūti daždien prieku rast,
Ir grūti dzīvē vietu raust,
Ir grūti jautājumā neizteiktā atbildi atbildi meklēt,
Un tad es saku:
"Man nav ne jausmas!"
Ir mirkļi dzīvē dārgāki par visu,
Ir prieks un atmiņas, kas kā necaurredzems tīkls pārauj visu,
Un tad dejo ēnu siluets maigs, kas piespiež pateikt:
"Man nav ne jausmas!
Dienu pēc dienas pa dzīvi kuldamies mēs meklējam.
Mēs meklējam esības noslēpumu,
Ceram ieraudzīt prieka izdvesumu,
un tad nāk jautājums:
" Vai gan nemanīji sekas, kas tālu pēc taviem centieniem paliek?"
Un atbilde man kabātā tik viena, kā duncis sirdī griež:
"Man nav ne jausmas!
Jel, piedodiet...""
