Apsēsties,
Un skatīties debesīs,
Dienās, kad tās zilas,
Saule spīd,
Un mākoņi peld,
Kā kuģi,
Zilajā jūras debess jumā,
Centies saskatīt,
Par ko tie pārvērtušies,
Vai līdzīgs puķei,
Vai kā saritinājies kaķīts,
Vai kā putns, kas izpletis spārnus,
Vai cālīts un pīļuks,
Varbūt tie sēdinās sauli savos mākoņu ratos,
Un vedīs no austrumiem uz rietumiem,
Saule tik smies,
Pašai savi mākoņu rati,
Un vakarā,
Tie nāks kā sega,
Apsegt uz nakti,
Sagurušo, sasarkušo debesi,
Guli nu, saulīt, saldi,
Zvaigžņu sega nu ir tava.
