Es ik pēc pāris sekundēm uzmetu skatienu rokaspulkstenim, kas ir Ērikam uz rokas. Tas man palīdz nomierināties. Vien 10 minūtes atpakaļ, es pamodos no visšausmīgākā murga vairāku gadu laikā, bet jau tagad es gaidu, kad pulkstens sitīs 01:50. Rokas gan nodevīgi trīc.
Daniels mums ir pamatīgi izlīdzējis. Mums ir viss, kas nepieciešams veiksmīgai izbēgšanai. Pulkstenis, dzelzs gabaliņš, kurš, kalpos kā skrūvgriezis, loga rokturis, apģērbs, kas mums palīdzēs vieglāk noslēpties no sargu skatieniem un pie reizes sildīs, un detalizēti izplānots plāns. Ik solis ir sīki izklāstīts. Visticamāk šobrīd Daniels atrodas datortelpā un " labo " kameras ierakstus. Cerēsim, ka viņam tas ir izdevies. Tāpat cerēsim, ka viņš mums cenšās palīdzēt un tas nav kārtējais pārsteigums.
Lampiņa mums iepretim ir izdegusi. Vismaz tāda ir oficiālā versija.
" Laiks. " Ēriks nočukst un uzlūko mūs abus. Marks uzmundrinoši pasmaida, bet es vienkārši ķeros pie lietas. Es neesmu īpaši optimistiski noskaņota, lai arī cenšos. Pēc tādiem murgiem ir grūti koncentrēties uz ko labu. Beidzot restes ir nost. Tiktāl viss ir veiksmīgi.
Es paķeru jau iepriekš sasietos palagus un iedodu Markam - viņš būs turētājs. Izkāpjot ārā pa logu, es sajūtu, ka ir klāt rudens. Vēsais nakts gaiss ir pilnībā mani apņēmis, tomēr esmu pārāk adrenalīna pārpildīta, lai to manītu. Es veiksmīgi nonāku uz zemes un pieploku sienai. Ēriks kāpj aiz manis. Viss rit pēc plāna, bet sirds sitās nevaldāmi ātri un jebkurā sekundē var izlekt ārā pa muti. Ceļi ir pārvērtušies par vati un es gribu, lai visi man liek mieru. Šobrīd vientulība šķiet vilinoša, tomēr neiespējama.
Ērika kājas pieskarās zemei un tajā pašā brīdī Marks uzvelk palagu atpakaļ. Viņam šonakt ir visai sarežģīts uzdevums - vairākas reizes pārvērsties. Ne es, ne Ēriks nevaram to izdarīt. Kaklasiksniņa mums ap kaklu ir tam pierādījums. Galvenais ir tikt labi tālu, pirms Kolerts saprot notikušo. Siksniņas darbības rādiuss ir 10 km. Cerēsim, ka tik tālu tiksim.
Pēkšņi netālu no manis parādās ogļmelna pantēra. Manam prātam ir grūti apjaust, ka tas ir tas pats puisis, kuru pāris minūtes atpakaļ redzēju istabā. Tam ļauj noticēt vien tas, ka pantēra sāk mainīties. Pēc neilga brīža es savā priekšā redzu sev zināmo Marku. Daniels teica, ka tā viņš būs mazāk pamanāms, lai arī es nespēju iedomāties kā cilvēks var izturēt vairākas pārvērtības pēc kārtas. Es jau pēc vienas esmu pusbeigta.
Mēs lēnām tuvojamies žogam, vērodami apkārtni. Sargi ik pa laikam apstaigā teritoriju un tas mani uztrauc. Ja nu kāds no viņiem ir acīgs? Ja nu viņi nebaidīsies pielietot ieroci ? Ēriks uzmet man skatienu un neapmierināti paloka galvu. Izskatās, ka viņam nepatīk mana kavēšanās atmiņās. Pēkšņi es manu savā priekšā žogu. Liels, augsts betona žogs. Tas atgādina tos žogus, kas ieskauj svarīgas iestādes, tomēr uz šī tik viegli neuzkāpsi. Tas ir aptuveni 2m augsts.
Vēl viens Marka gājiens. Puisis nopūšās un aizžmiedz acis, kā palīdzēdams savam ķermenim pieņemt pantēras izskatu. Puisis jau tāpat izskatās pārguris. Lai nu kā, pēc diezgan pagara brīža, es savā priekšā ieraugu bīstamo dzīvnieku. Ar šausmām manu, ka dzīvnieka priekšējās ķepas ir izkropļotas, pārklātas ar čaulām. Daudzviet spalvas nav nemaz.
Pantēra ieskrienās uz bez īpašas piepūles nonāk uz žoga. Es saskatos ar Ēriku un beidzot izspiežu no sevis smaidu. Vēl mazliet un būsim brīvi. Mans prāts padzen sapni, kurā mēs visi nomirām. Tas nenotiks.
Pantēra atkal atgūst cilvēcisku izskatu un viscaur sviedriem pārklātais Marks norāda, lai kāpjam. Pirmais ir Ēriks. Puisis pasniedz rokas Markam un lēnām kāpj uz augšu. Marks ir vieglāks pār Ēriku un viņam ir visai grūti noturēties uz ne visai platā žoga. Kad tas beidzot izdodas, Marks nolec otrpus žogam un es pasmaidu. Kā gan ir justies brīvam pēc tik ilga laika? Tulīt es pati to sajutīšu. Es ievelku elpu un satveru Ērika plaukstas. Tajā pašā brīdī nākas tās atlaist. Sāpes caurstrāvo visu manu ķermeni. Tās ir neciešamas, tik neciešamas, ka uz vietas esmu gatava lai mani nošauj. Lai tikai tās beigtos. Skatiens ir aizmiglojies un es nokrītu uz muguras, raustīdamās sāpēs...
