Mainīgie | 16.Nodaļa0

Pamodos savā istabā, savā gultā. It kā es būtu te bijusi visu nakti. Tomēr zilums, kas krāsoja manu labo sānu, mani pārliecināja par pretējo. Laikam nokrītot zaudēju samaņu, jo tālāk neko neatceros. Melna bilde.
Pārmaiņas pēc uzvilku garo kreklu, kas piesedz iespaidīgo zilumu. Esmu paradusi staigāt īsos topiņos, kas atsedz tetovējumu un garie krekli man ir kaut kas aizmirsts.
Lai kā es necenstos, kosmētika nespēj slēpt manu bālo ģīmi un nogurušo sejas izteiksmi, tādēļ atmetu cerības un nomazgāju nost visu kosmētiku. Izskatos ļoti savādi, tomēr nevarētu teikt, ka slikti.
Pie brokastu galda pievienojos Markam un vēl dažiem puišiem, kurus, manuprāt, vakar redzēju, taču neesmu pietiekami pārliecināta, lai sāktu sarunu par vakardienas notikumiem. Manu arī to, ka Marka roka ir mazliet piepampusi, vietā, kur es iekodu.
" Labu apetīti, puikas " nosaku un ķeros klāt zivju salātiem, kas man par brīnumu ir ļoti garšīgi.
" Paldies, kaķenīt " Marks nosaka un daudznozīmīgi uz mani noskatās. Izaicinoši blenžu pretī līdz viņš pasmaidījis novēršās.
Mēs ar Marku kā sarunājuši ēdam lēnāk nekā parasti un paliekam pēdejie pie galda.
" Kā jūties? Vakar tu pamatīgi dabūji " Marks jautā, pieklusinot balsi.
" Viss ir labi. Piedod, ka tā tas notika, es tiešām nedomāju, ka tā tas varētu būt " saku, blenžot savā šķīvī. Es tiešām jūtos vainīga. Piemirsta sajūta.
" Galvenais, nākošreiz pasaki to man, nevis viena pati ej prom. "
Pamāju ar galvu. Ceru, ka tadas nākošās reizes nebūs. Vakarnakts notikumi no manis ir pilnībā izsituši vēlmi kļūt par kaķi. Centīšos vairs nekad nepieļaut šo pārvērtību.
" Galvenais, lai vadība neuzzin " nomurminu un Marks noslēpumaini pasmaida.
" Ko ? "
" Vadība neuzzinās. "
Uzmetu viņam jautājošu skatienu.
" Atceries vakar ar mums tur bija arī puisis Pauls ? Tāds garš un tievs. " Marks jautā, bet es noraidoši pamāju ar galvu.
" Labi, tas nav svarīgi, viņš tur bija. Un vēl viņš ir viens no atbildīgajiem par drošību un kamerām. Šonakt bija viņa maiņa un viņš kaut ko tur sadarīja ar kamerām. Galvenais bija netuvoties žogam, jo pa viņu naktī sprēgā elektrība. Labi, ka tu skrienot prom tam neuzskrēji, kaķenīt. " Marks smaidot attrauc.
Es nemaz nezināju, ka te ir kameras un žogs, lai arī tas būtu loģiski. Ja jau mūs tā medī, ir jābūt kādai drošības sistēmai.
Nezinu kāpēc, bet fakts, ka mēs piemānījām vadību, tai skaitā arī Ēriku, man liek smaidīt.