Sveiki :) Es sakšu rakstīt stastu un ceru, ka jums patiks :)
Šī bija parasta diena, vismaz man no sākuma tā likās. Es iegāju savā klasē, bet tur bija neparasta rosība starp manām klases biedrenēm.
-Lūsij, kas te notiek?
-ooo, čau Madariņ! Mums būs jauniņais, no kaimiņu skolas, cik dzirdēju, esot smukulītis!
-ooo jauki.
Patiesībā mani tas nemaz neinteresēja, atšķirība ir tikai tajā, ka klasē būsim par vienu vairāk.
-Lūsij? Eu, Lūsij, kāpēc Emīlijas nav skolā?
-ahhh, viņa saslima, kaut kāda gripa.
Par cik Lūsija bija aizņemta, runājot par jauniņo, es aizgāju uz savu skapīti, pēc savām grāmatām.
Tad ienāca viņš. Es paskatijos, jutu, ka nosarkstu, tāpēc ātri aizgriezos lai neviens nepamanītu. Nezinu kāpēc, bet viņš pienāca pie manis.
-Kā Tevi sauc?
Es stomijos, skatijos uz grīdu
-M.m...Madara
-Jauks vārds! Mani sauc Marts. Vai es varētu ar Tevi iet uz stundām?
-Jā protams!
Kaut gan gribeju teikt, nē, bet nezinu kāpēc to neizdariju.
Tikmēr klases meitenes ķiķināja, bet es aizgriezos lai aizvērtu skapīti. Marts aizgāja uz savu skapīti, kuru viņam iedalījusi bija skolotāja. Cik jauki viņa skapītis ir gandrīz blakus. Nezinu kāpēc, bet mani tas nekaitināja. Parasti mani jauniņie kaitina, bet viņš mani savā veidā pievilka.
-kāda ir pirmā stunda?- jautāja Marts
-Matemātika.
Noskanēja zvans uz stundu es gāju, bet viņš man sekoja.
Ja kādam patika, tad nākošo daļu uzrakstīšu rīt :)
