Par cik saņēmu, manuprāt diezgan labas atsauksmes, nolēmu ievietot arī otro nodaļu. 
***
- Uz kurieni mēs dosimies? – pēc ļoti ilga klusuma brīža iejautājos. Man neviens neatbildēja un es pamanīju, ka viņš guļ. Klusi iespurdzos un turpināju traukties pa šoseju, kurai, kā likās, nebija gala. Pamazām satumsa, bet es turpināju braukt tādā pašā ātrumā. Pamanīju uzrakstu, kas liecināja, ka mēs drīz izbrauksim no valsts. Nopūtos un uzmetu skatienu Ādamam. Guļot viņš izskatījās mierīgāks un ne tik biedējošs. Pie sevis pasmaidīju un turpināju braukt. Nogriezos no šosejas un iebraucu mazākā ceļā, kas, kā norādīja zīme, veda uz kādu viesnīcu un restorānu. Iebraucu viesnīcas stāvlaukumā, kurā atradās trīs mašīnas, noparkoju mašīnu vienā no vietām un izkāpu ārā no mašīnas. Apgāju apkārt tai un attaisīju Ādama durvis. Viņš nebija pamodies, tāpēc sapurināju viņu, lai ceļas. Viņš miegaini palūkojās apkārt.
- Tu esi ģēnijs. – viņš nomurmināja un grīļodamies izkāpa no mašīnas. Pamanīju, ka pār kreisās puses ribām viņam plešas baismīgs lillā zilums.
- Aiztaisi jaku. – noteicu un izņēmu melno somu no mašīnas aizmugures. Aizslēdzu mašīnu un balstot Ādamu devos uz viesnīcas reģistrāciju. Viņš neveiksmīgi centās aizvērt jakas raiferi. Nopūtos un liku stāvēt mierīgi. Pieliecos un aizvēru viņa jaku. Viņš bija pārāk miegains, lai kaut ko pateiktu. Reģistrēju numuriņu un, atraidījusi jaukās viesnīcas darbinieces piedāvājumu palīdzēt, devos augšā uz numuriņu. Atslēdzu to vaļā un ielaidu Ādamu pa priekšu. Iesledzu gaismas un manīju, ka Ādams tūlīt sabruks. Es apliku roku ap viņa vidukli un iestūmu viņu gultā. Attaisīju viņa jaku un novilku to, vairoties pieskarties zilumam. Attaisīju viņa bikses un novilku arī tās. Uzsedzu viņam segu un ļāvu gulēt. Kādu mirkli apsēdos uz gultas malas un skatījos uz savām rokām. Tad piecēlos un paņēmu melno somu. Izņēmu no tās ziedi un marli. Nosedzu Ādama segu un grūžot dabūju viņu uz muguras. Noziedu viņa ribas ar ziedi un uzmanīgi centos aptīt marli ap viņa krūtīm. Pabeigusi, gandarīta, aplūkoju savu veikumu. Uzsedzu viņam atpakaļ segu. Ziedi ieliku atpakaļ kastītē. Marli saņurcīju un abus palīglīdzekļus iemetu atpakaļ melnajā somā. Pabāzu somu zem gultas un aplūkoju istabu. Telpa bija liela. Ar lielu gultu, televizoru, dīvānu un skapīšiem. Istabā bija divas durvis. Vienas veda uz pašauru tualeti, bet otras uz vannasistabu. Nolēmu ieiet dušā. Iegāju mājīgajā vannasistabā un noģērbos. Iekāpu dušā un ļāvu, lai ūdens triecas pret manu ķermeni. Aši nomazgājos un izkāpu no dušas. Noslaucījos milzīgi zilajos dvieļos un, aptinusi vienu ap sevi, izgāju no vannasistabas. Vienīgā skaņa istabā bija Ādama šņakuļošana. Piegāju pie viena no skapīšiem. Attaisīju to. Tas bija pilns ar baltām un melnām drēbēm. Paņēmu baltu apakšveļu un aši uzvilku to. Sameklēju kreklu, kurš man derētu par naktskreklu un uzvilku to. Es jutos balta un pūkaina. Pie sevis iesmējos. Vannasistabu piestrāvoja Rihanna – What’s my name?melodija. Ādams sakustējās, bet es iešāvos vannasistabā, lai apklusinātu briesmoni.
- Jā? – pēc iespējas klusāk centos runāt.
- Meitiņ? – klausulē skanēja mana tēva balss. Viņš bija pamatīgi satraukts.
- Jā, tēt. – atsaucos.
- Kur jūs esat? Ar jums viss labi? – viņš vēljoprojām bija uztraukts.
- Mēs esam, velns viņ` zin` kur. – klusi iesmējos. - Ir labi. – noteicu, bet iedomājusies Ādamu piebildu – Gandrīz.
- Braucat pēc iespējas tālāk. Jums draud nepatikšanas. Attā, saulstariņ. Uzmanieties. – tēva balss izskanēja jau daudz mierīgāk.
- Labi, tēt. – atsaucos un pasmaidīju. – Attā. – noteicu un atvienoju. Iegāju atpakaļ istabā un noliku telefonu uz galdiņa. Piegāju pie durvīm un aizslēdzu tās. Tā es jutos drošāk. Iegāju atpakaļ vannasistabā un savācu savas drēbes. Noliku tās uz krēsla. Iegāju atpakaļ istabā un savācu Ādama drēbes. Noliku tās uz dīvāna. Piegāju pie skapja un atradu Ādamam piemērotu kreklu. Noliku to pa virsu viņa drēbēm un nolēmusi, ka viss būtu izdarīts, izslēdzu gaismu un iekārtojos blakus Ādamam. Uzgriezu viņam muguru un ieslīgu miegā.
